Pirmo reizi ideja par ekonomisku un monetāru savienību parādījās 1957.gadā Romas līgumā (Eiropas Ekonomikas kopienas (EEK) dibināšanas līgums). Līgums nosaka, ka dalībvalstīm jākoordinē to ekonomiskās politikas un ka politiskā biznesa cikli un valūtas maiņas kursu politikas jāuzskata par kopējo interešu jautājumu. Tomēr līdz pat Māstrihtas līgumam (Līgums par Eiropas Savienību), kas stājās spēkā 1993.gada 1.novembrī, dalībvalstīm neizdevās vienoties par ekonomiskās un monetārās savienības izveidošanu.
Laikā, kad stājās spēkā Romas līgums, darbojās arī starptautiskā Bretonvudas vienošanās par fiksētiem valūtas kursiem. Tās darbības laiks beidzās 1971.gadā un sākās “peldošo” valūtas kursu posms. 1970.gadā Ekonomikas un finanšu Padome īpašai darba grupai uzdeva sagatavot projektu par Eiropas Kopienas dalībvalstu ekonomisko un monetāro apvienošanos. Tā dēvētais Vernera ziņojums par Ekonomisko un monetāro savienību paredzēja pakāpeniski ieviest EMS jau 70.gados, kas tomēr netika īstenots. Tā vietā ES Padome pieņēma vadlīnijas par savstarpēju dalībvalstu valūtu konvertējamību, un 1972.gadā tika ieviesta Eiropas valūtas vadības sistēma. Šajā sistēmā piedalīties varēja arī valstis, kas nebija Eiropas Kopienas dalībvalstis.…