Eiropas Parlaments – struktūra un funkcionēšana

1. Nozīmīgākās izmaiņas līgumos, kas ietekmēja Eiropas Parlamenta kā institūcijas attīstību.
Kad tika nodibināta Eiropas Ogļu un tērauda kopiena, parlamentāras institūcijas izveide nebūt nebija centrālā tēma politiskajā kursā. Svarīgākā institūcija šīs kopienas ietvaros bija Augstākā autoritāte (High Authority), kurai bija pārnacionāla vara. Vēlāk tika izveidota Kopienas asambleja, parlamentāra institūcija, kuras vienīgā nozīmīgā funkcija bija Augstākās autoritātes darbības pārraudzība un tiesības to atlaist ar 2/3 asamblejas locekļu balsojumu. Nākamā šīs institūcijas evolūcija ir saistāma ar dalībvalstu izvēli attiecībā uz asamblejas ievēlēšanas procedūru. Dalībvalstu kompetencē bija izlemt vai rīkot tiešas asamblejas vēlēšanas vai arī atļaut to nacionālajām valdībām izvēlēties tās locekļus.
Nākamās nozīmīgākās pārmaiņas ceļā uz Eiropas Parlamenta izveidi iezīmēja Romas līgums. Tā ietvaros tika noteikts, ka asamblejas locekļi izraugāmi ar tiešu vēlēšanu starpniecību. Tas bija noteikumus, kuru mainīt vairs nebija dalībvalstu spēkos. Asamblejas uzraudzības varai tika pievienota padomdevējvara, kas radīja pirmo atskārtu par iespējamajām likumdevējvaras funkcijām. Šīm divām pārmaiņām nebija acumirklīgs efekts. Pagāja 20 gadi līdz tika organizētas pirmās tiešās vēlēšanas un oficiālas likumdevējvaras funkcijas neparādījās vēl gandrīz 30 gadus.
…