Eiropas valstu attīstība pēc Pirmā pasaules kara

Eiropai bija jāveltī milzīgas pūles , lai atjaunotu savu relatīvo labklājību un stāvokli pasaulē. Šo atjaunošanu kavēja divi faktori: Eiropas valstis vēl bija sarūgtinājuma varā, kas kavēja ātri atsākt starptautisku tirdzniecību; un reparācijas un kara aizņēmumu maksājumi mazināja investīcijas.
1921. gadā Parīzes konferences izveidotā Reparācijas komisija noteica kopējo summu, kas Vācijai jāmaksā Francijai, Beļģijai un Lielbritānijai- 6,6 mljrd. angļu mārciņu.1
Laikā no 1929. gada līdz 1933. gadam Eiropas valstīs citā pēc citas izveidojās autoritāras valdības : Ungārija, Itālija, Turcija, Spānija, Albānija, Portugāle, Polija un Dienvidslāvija, Lielbritānija, Vācijā un Francija. Vācijā demokrātija ātri izbeidzās ar Hitlera nākšanu pie varas 1933. gadā. Bet Lielbritānijā un Francijā tā vēl turpināja pastāvēt.2
Diktatūru izplatīšanās.
Itālija.
Benito Musolīni bija dzimis 13. Gadā. Būdams veikls un ietekmīgs runātājs, viņš saka atbalstīt vardarbības lietošanu; un viņš sarāva sakarus ar sociālistiem, kad tie bija pret Itālijas iestāšanos Pirmajā pasaules karā. Kad karš bija beidzies, viņš neatlaidīgi uzstājās par diktatūras ieviešanu.
1919. gadā izveidojas fašistu partija, un Musolīni nekavējoties tai piebiedrojās. Fašisti plaši izmantoja terorismu un saviem pretiniekiem uzbruka ar nažiem, rungām un šautenēm.…