Ekonomikas izaugsme un makroekonomikas nestabilitāte

Ikviens no mums ikdienā saskaras ar ekonomiku, jo tā ir ap mums, bet vai mēs ikdienas steigā aizdomājamies kā tiek aprēķināti tādi milzīgi ekonomikas segmenti kā IKP vai bezdarba līmenis?
Makroekonomika sniedz šo atbildi izskaidrojot likumsakarības tautsaimniecībā, kas nosaka ražošanas apjomu, cenu līmeni jeb inflāciju, nodarbinātību, bezdarbu un iedzīvotāju reālos ienākumus. Makroekonomikā svarīgākā ir valsts un tajā ietilpst – iekšzemes kopprodukts, tīrais iekšzemes kopprodukts un nacionālais ienākums.

Iekšzemes kopprodukts (IKP)

Kā savā grāmatā „Makroekonomika: teorija un Latvijas attīstības problēmas, I daļa” teicis ir G. Lībermanis: „IKP makroekonomisko pamatrādītāju saimē ieņem dominējošo vietu. Šī rādītāja nozīmīgs paveids ir iekšzemes kopprodukta lielums un dinamika uz vienu iedzīvotāju vai uz vienu darba spējīgo.” [1; lpp.] IKP ir saražoto preču un pakalpojumu daudzums, naudas izteiksmē. IKP nozares struktūra dalās vairākās apakšnozarēs: lauksaimniecība, rūpniecība, infrastruktūras, finanses. Protams, IKP nav iespējams aprēķināt precīzi, jo to ietekmē ļoti daudz un dažādi faktori, bet izplatītākais no tiem ir – ēnu ekonomika, kuras laikā, netiek maksāti nodokļi, piemēram, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādējādi aplokšņu algu un kukuļu skaits strauji palielinās. …