-
Ekonomikas pamati un tirgus mehānismi
| Nr. | Chapter | Page. |
| I. | Ievads ekonomikā | 12 |
| 1. | Kas ir ekonomika un kāpēc tā ir nozīmīga | 12 |
| 1.1. | Ekonomikas jēdziens | 12 |
| 1.2. | Ekonomikas kā zinātnes attīstība | 12 |
| 1.3. | Ekonomikas vieta zinātņu sistēmā | 12 |
| 1.4. | Ekonomikas praktiskā nozīme indivīda līmenī | 13 |
| 1.5. | Ekonomikas nozīme uzņēmējdarbībā | 13 |
| 1.6. | Ekonomikas nozīme valsts līmenī | 13 |
| 1.7. | Ekonomikas starptautiskā nozīme | 14 |
| 1.8. | Ekonomikas aktualitāte mūsdienās | 14 |
| 1.9. | Ekonomikas un ētikas jautājums | 14 |
| 1.10. | Kopsavilkums | 15 |
| 2. | Ierobežotie resursi un izvēles problēma | 15 |
| 2.1. | Ierobežotības princips | 15 |
| 2.2. | Resursu veidi | 15 |
| 2.3. | Izvēles problēma | 15 |
| 2.4. | Alternatīvās izmaksas | 16 |
| 2.5. | Ražošanas iespēju robeža (Production Possibility Frontier – PPF) | 16 |
| 2.6. | Ierobežotības problēma individuālā līmenī | 17 |
| 2.7. | Ierobežotības problēma uzņēmuma līmenī | 17 |
| 2.8. | Ierobežotības problēma valsts līmenī | 17 |
| 2.9. | Ierobežotības un izvēles problēma globālā mērogā | 17 |
| 2.10. | Kopsavilkums | 18 |
| 3.1. | Mikroekonomikas definīcija un nozīme | 18 |
| Mikroekonomikas jēdziens | 18 | |
| Mikroekonomikas nozīme | 18 | |
| Mikroekonomikas praktiskais pielietojums | 18 | |
| 3.2. | Mikroekonomikas galvenās tēmas | 19 |
| 3.2.1. | Pieprasījums un piedāvājums | 19 |
| 3.2.2. | Elastība | 19 |
| 3.2.3. | Patērētāju uzvedība | 19 |
| 3.2.4. | Ražošanas teorija un izmaksas | 19 |
| 3.2.5. | Tirgus struktūras | 20 |
| 3.2.6. | Tirgus kļūdas un valsts loma | 20 |
| 3.2.7. | Mikroekonomikas piemēri Latvijā | 20 |
| 3.2.8. | Mikroekonomikas nozīme nākotnē | 21 |
| Kopsavilkums | 21 | |
| 4. | Elastība ekonomikā | 21 |
| 4.1. | Elastības jēdziens ekonomikā | 21 |
| 4.2. | Pieprasījuma elastība pēc cenas | 21 |
| 4.2.1. | Definīcija | 21 |
| 4.2.2. | Pieprasījuma elastības veidi | 22 |
| 4.2.3. | Faktori, kas nosaka pieprasījuma elastību pēc cenas | 22 |
| 4.2.4. | Piemēri | 22 |
| 4.3. | Pieprasījuma elastība pēc ienākumiem | 22 |
| 4.3.1. | Definīcija | 22 |
| 4.3.2. | Preču veidi pēc ienākumu elastības | 23 |
| 4.3.3. | Piemēri | 23 |
| 4.4. | Pieprasījuma elastība pēc citu preču cenām | 23 |
| 4.4.1. | Definīcija | 23 |
| 4.4.2. | Aizvietotāji | 23 |
| 4.4.3. | Papildinātāji | 23 |
| 4.4.4. | Praktiskā nozīme | 23 |
| 4.5. | Piedāvājuma elastība | 24 |
| 4.5.1. | Definīcija | 24 |
| 4.5.2. | Piedāvājuma elastības faktori | 24 |
| 4.5.3. | Piemēri | 24 |
| 4.6. | Elastības praktiskā nozīme uzņēmumiem un valstij | 24 |
| 4.6.1. | Uzņēmumiem | 24 |
| 4.6.2. | Valstij | 24 |
| 4.7. | Kopsavilkums | 25 |
| 5. | Patērētāju uzvedība | 25 |
| 5.1. | Patērētāja izvēle un labumu teorija | 25 |
| 5.1.1. | Definīcija un būtība | 25 |
| 5.1.2. | Labumu teorijas veidi | 25 |
| 5.1.3. | Praktiskie piemēri | 25 |
| 5.2. | Kopējais un robežlabums (Total vs Marginal Utility) | 26 |
| 5.2.1. | Definīcijas | 26 |
| 5.2.2. | Attiecības | 26 |
| 5.2.3. | Piemēri | 26 |
| 5.3. | Samazināšanās robežlabuma likums | 26 |
| 5.3.1. | Definīcija | 26 |
| 5.3.2. | Ietekme uz patērētāju izvēli | 26 |
| 5.3.3. | Piemēri | 26 |
| 5.4. | Budžeta ierobežojums un izvēles līkne | 27 |
| 5.4.1. | Budžeta ierobežojuma definīcija | 27 |
| 5.4.2. | Budžeta līkne | 27 |
| 5.4.3. | Budžeta ierobežojuma nozīme | 27 |
| 5.4.4. | Piemēri | 27 |
| 5.5. | Patērētāja līdzsvars | 27 |
| 5.5.1. | Definīcija | 27 |
| 5.5.2. | Līdzsvara noteikums | 27 |
| 5.5.3. | Praktiska ilustrācija | 28 |
| 5.6. | Papildu apsvērumi un piemēri | 28 |
| 5.6.1. | Patērētāja psiholoģiskie faktori | 28 |
| 5.6.2. | Elastība un patērētāja uzvedība | 28 |
| 5.6.3. | Piemēri reālajā dzīvē | 28 |
| 5.7. | Kopsavilkums | 28 |
| 6. | Ražošana un izmaksas | 28 |
| 6.1. | Ražošanas funkcija | 29 |
| 6.1.1. | Definīcija | 29 |
| 6.1.2. | Praktiska nozīme | 29 |
| 6.1.3. | Grafisks attēlojums | 29 |
| 6.2. | Īstermiņa un ilgtermiņa ražošana | 29 |
| 6.2.1. | Īstermiņa ražošana | 29 |
| 6.2.2. | Ilgtermiņa ražošana | 29 |
| 6.2.3. | Piemēri | 29 |
| 6.3. | Izmaksu veidi | 30 |
| 6.3.1. | Fiksētās izmaksas (FC) | 30 |
| 6.3.2. | Mainīgās izmaksas (VC) | 30 |
| 6.3.3. | Kopējās izmaksas (TC) | 30 |
| 6.3.4. | Vidējās izmaksas (AC) | 30 |
| 6.3.5. | Robežizmaksas (MC) | 30 |
| 6.3.6. | Praktiski piemēri | 30 |
| 6.4. | Produktivitāte un mēroga efekti (Economies of Scale) | 30 |
| 6.4.1. | Produktivitāte | 30 |
| 6.4.2. | Mēroga efekti (Economies of Scale) | 31 |
| 6.4.3. | Negatīvie mēroga efekti (Diseconomies of Scale) | 31 |
| 6.5. | Peļņas maksimizācija | 31 |
| 6.5.1. | Definīcija | 31 |
| 6.5.2. | Robežanalīze | 31 |
| 6.5.3. | Piemēri | 31 |
| 6.5.4. | Īstermiņa un ilgtermiņa peļņas maksimizācija | 31 |
| 6.6. | Praktiskā nozīme uzņēmumiem un valstij | 32 |
| 6.6.1. | Uzņēmumiem | 32 |
| 6.6.2. | Valstij | 32 |
| 6.7. | Kopsavilkums | 32 |
| 7. | Tirgus struktūras | 32 |
| 7.1. | Tirgus struktūru nozīme ekonomikā | 32 |
| 7.2. | Pilnīgā konkurence | 33 |
| 7.2.1. | Raksturojums | 33 |
| 7.2.2. | Cena kā tirgus regulators | 33 |
| 7.2.3. | Piemēri | 33 |
| 7.3. | Monopolistiskā konkurence | 33 |
| 7.3.1. | Raksturojums | 33 |
| 7.3.2. | Piemēri | 33 |
| 7.3.3. | Praktiskā nozīme | 33 |
| 7.4. | Oligopols | 33 |
| 7.4.1. | Raksturojums | 34 |
| 7.4.2. | Cena un stratēģija | 34 |
| 7.4.3. | Piemēri | 34 |
| 7.4.4. | Valsts loma | 34 |
| 7.5. | Monopols | 34 |
| 7.5.1. | Raksturojums | 34 |
| 7.5.2. | Monopola vara un cenu veidošanās | 34 |
| 7.5.3. | Piemēri | 34 |
| 7.5.4. | Valsts regulējums monopolā | 34 |
| 7.6. | Salīdzinājums | 35 |
| 7.7. | Praktiskā nozīme | 35 |
| 7.8. | Kopsavilkums | 35 |
| 8. | Darba tirgus un ienākumi | 35 |
| 8.1. | Darba tirgus pamati | 35 |
| 8.1.1. | Definīcija | 35 |
| 8.1.2. | Tirgus mehānisms | 36 |
| 8.2. | Darba pieprasījums un piedāvājums | 36 |
| 8.2.1. | Darba pieprasījums | 36 |
| 8.2.2. | Darba piedāvājums | 36 |
| 8.2.3. | Līdzsvara alga un nodarbinātība | 36 |
| 8.3. | Algas veidošanās mehānismi | 36 |
| 8.3.1. | Brīvā tirgus modelis | 36 |
| 8.3.2. | Darbinieku apvienības un arodbiedrības | 37 |
| 8.3.3. | Valsts noteikta minimālā alga | 37 |
| 8.4. | Bezdarba veidi | 37 |
| 8.4.1. | Frikcionālais bezdarbs | 37 |
| 8.4.2. | Strukturālais bezdarbs | 37 |
| 8.4.3. | Cikliskais bezdarbs | 37 |
| 8.4.4. | Piemēri | 37 |
| 8.5. | Bezdarba sekas ekonomikā | 37 |
| 8.5.1. | Ekonomiskās sekas | 37 |
| 8.5.2. | Sociālās sekas | 38 |
| 8.5.3. | Psiholoģiskās sekas | 38 |
| 8.6. | Minimālā alga un tās ietekme | 38 |
| 8.6.1. | Definīcija | 38 |
| 8.6.2. | Ietekme uz darba tirgu | 38 |
| 8.6.3. | Piemēri | 38 |
| 8.7. | Praktiskā nozīme | 38 |
| 8.8. | Kopsavilkums | 38 |
| 9. | Nauda un banku sistēma | 39 |
| 9.1. | Naudas funkcijas | 39 |
| 9.1.1. | Maiņas līdzeklis | 39 |
| 9.1.2. | Vērtības mērs | 39 |
| 9.1.3. | Uzkrājuma līdzeklis | 39 |
| 9.2. | Naudas veidi | 39 |
| 9.2.1. | Skaidra nauda | 39 |
| 9.2.2. | Bezkaidra nauda | 39 |
| 9.2.3. | Elektroniskā nauda | 40 |
| 9.2.4. | Praktiski piemēri | 40 |
| 9.3. | Centrālās bankas loma | 40 |
| 9.3.1. | Definīcija | 40 |
| 9.3.2. | Galvenie uzdevumi | 40 |
| 9.3.3. | Piemēri | 40 |
| 9.4. | Komercbanku funkcijas un kredītu nozīme | 40 |
| 9.4.1. | Komercbanku funkcijas | 40 |
| 9.4.2. | Kredītu nozīme ekonomikā | 40 |
| 9.4.3. | Piemēri | 41 |
| 9.5. | Naudas piedāvājums un multiplikators | 41 |
| 9.5.1. | Naudas piedāvājums | 41 |
| 9.5.2. | Naudas multiplikators | 41 |
| 9.5.3. | Praktiskā nozīme | 41 |
| 9.5.4. | Piemēri | 41 |
| 9.6. | Praktiskā nozīme | 41 |
| 9.7. | Kopsavilkums | 42 |
| 0. | Makroekonomikas pamati | 42 |
| 10.1. | Nacionālais kopprodukts (IKP) un tā aprēķināšana | 42 |
| 10.1.1. | Definīcija | 42 |
| 10.1.2. | Aprēķināšanas metodes | 42 |
| 10.1.3. | Praktiski piemēri | 42 |
| 10.2. | Nacionālā ienākuma rādītāji | 43 |
| 10.2.1. | Nacionālais ienākums (NI) | 43 |
| 10.2.2. | Rīki un indikatori | 43 |
| 10.2.3. | Piemēri | 43 |
| 10.3. | Ekonomiskā izaugsme un attīstība | 43 |
| 10.3.1. | Ekonomiskā izaugsme | 43 |
| 10.3.2. | Ekonomiskā attīstība | 43 |
| 10.3.3. | Faktori, kas ietekmē izaugsmi | 43 |
| 10.3.4. | Piemēri | 43 |
| 10.4. | Cenu līmeņa izmaiņas (inflācija, deflācija) | 43 |
| 10.4.1. | Inflācija | 43 |
| 10.4.2. | Inflācijas veidi | 44 |
| 10.4.3. | Deflācija | 44 |
| 10.4.4. | Piemēri | 44 |
| 10.5. | Bezdarbs un tā mērogs makro līmenī | 44 |
| 10.5.1. | Makroekonomiskais bezdarbs | 44 |
| 10.5.2. | Bezdarba līmeņa aprēķins | 44 |
| 10.5.3. | Piemēri | 44 |
| 10.5.4. | Praktiskā nozīme | 44 |
| 10.6. | Praktiskā nozīme | 45 |
| 10.7. | Kopsavilkums | 45 |
| 11. | Fiskālā politika | 45 |
| 11.1. | Valsts budžets: ieņēmumi un izdevumi | 45 |
| 11.1.1. | Definīcija | 45 |
| 11.1.2. | Ieņēmumi | 45 |
| 11.1.3. | Izdevumi | 45 |
| 11.2. | Nodokļu veidi: tiešie un netiešie | 46 |
| 11.2.1. | Tiešie nodokļi | 46 |
| 11.2.2. | Netiešie nodokļi | 46 |
| 11.2.3. | Praktiski piemēri | 46 |
| 11.3. | Nodokļu slogs un tā ietekme uz ekonomiku | 46 |
| 11.3.1. | Nodokļu slogs | 46 |
| 11.3.2. | Ekonomiskā ietekme | 46 |
| 11.3.3. | Praktiski piemēri | 46 |
| 11.4. | Valsts izdevumu nozīme | 47 |
| 11.4.1. | Sociālā aizsardzība | 47 |
| 11.4.2. | Izglītība | 47 |
| 11.4.3. | Infrastruktūra | 47 |
| 11.4.4. | Piemēri | 47 |
| 11.5. | Budžeta deficīts un valsts parāds | 47 |
| 11.5.1. | Budžeta deficīts | 47 |
| 11.5.2. | Valsts parāds | 47 |
| 11.5.3. | Praktiski piemēri | 47 |
| 11.6. | Praktiskā nozīme | 48 |
| 11.7. | Kopsavilkums | 48 |
| 12. | Monetārā politika | 48 |
| 12.1. | Monetārās politikas mērķi | 48 |
| 12.1.1. | Inflācijas kontrole | 48 |
| 12.1.2. | Nodarbinātība | 48 |
| 12.1.3. | Ekonomiskā stabilitāte | 48 |
| 12.2. | Centrālās bankas instrumenti | 49 |
| 12.2.1. | Procentu likmes | 49 |
| 12.2.2. | Atklātā tirgus operācijas | 49 |
| 12.2.3. | Obligātās rezerves | 49 |
| 12.3. | Monetārās politikas veidi | 49 |
| 12.3.1. | Ekspansīvā politika | 49 |
| 12.3.2. | Restriktīvā politika | 49 |
| 12.4. | Praktiskā nozīme | 50 |
| 12.5. | Piemēri | 50 |
| 12.6. | Kopsavilkums | 50 |
| 13. | Starptautiskā ekonomika | 50 |
| 13.1. | Starptautiskā tirdzniecība un tās priekšrocības | 50 |
| 13.1.1. | Definīcija | 50 |
| 13.1.2. | Priekšrocības | 51 |
| 13.1.3. | Piemēri | 51 |
| 13.2. | Salīdzinošās priekšrocības teorija (Ricardo) | 51 |
| 13.2.1. | Teorijas būtība | 51 |
| 13.2.2. | Piemērs | 51 |
| 13.3. | Muitas tarifi, kvotas un brīvās tirdzniecības līgumi | 51 |
| 13.3.1. | Muitas tarifi | 51 |
| 13.3.2. | Kvotas | 51 |
| 13.3.3. | Brīvās tirdzniecības līgumi | 52 |
| 13.3.4. | Piemēri | 52 |
| 13.4. | Globalizācijas ietekme uz nacionālo ekonomiku | 52 |
| 13.4.1. | Pozitīvā ietekme | 52 |
| 13.4.2. | Negatīvā ietekme | 52 |
| 13.4.3. | Piemēri | 52 |
| 13.5. | Starptautiskās finanšu institūcijas | 52 |
| 13.5.2. | Pasaules Banka | 52 |
| 13.5.3. | Pasaules Tirdzniecības organizācija (WTO) | 53 |
| 13.5.4. | Piemēri | 53 |
| 13.6. | Praktiskā nozīme | 53 |
| 13.7. | Kopsavilkums | 53 |
| 14. | Latvijas ekonomika (praktiskais skatījums) | 53 |
| 14.1. | Latvijas ekonomikas struktūra (nozaru īpatsvars IKP) | 54 |
| 14.1.1. | Primārais sektors | 54 |
| 14.1.2. | Sekundārais sektors | 54 |
| 14.1.3. | Terciārais sektors | 54 |
| 14.1.4. | Piemēri un tendences | 54 |
| 14.2. | Galvenie eksporta un importa virzieni | 54 |
| 14.2.1. | Eksports | 54 |
| 14.2.2. | Imports | 54 |
| 14.2.3. | Tirdzniecības bilance | 54 |
| 14.3. | Latvijas nodokļu sistēma | 55 |
| 14.3.1. | Galvenie nodokļi | 55 |
| 14.3.2. | Nodokļu slogs un ietekme | 55 |
| 14.3.3. | Piemēri | 55 |
| 14.4. | Demogrāfijas un darbaspēka izaicinājumi | 55 |
| 14.4.1. | Iedzīvotāju skaita samazinājums | 55 |
| 14.4.2. | Darbaspēka vecuma struktūra | 55 |
| 14.4.3. | Migrācija un izglītība | 55 |
| 14.4.4. | Praktiski piemēri | 55 |
| 14.5. | ES ietekme uz Latvijas ekonomiku | 56 |
| 14.5.1. | Finansiālā palīdzība un fondu programma | 56 |
| 14.5.2. | Brīvās tirdzniecības piekļuve | 56 |
| 14.5.3. | Monetārā un regulējošā politika | 56 |
| 14.5.4. | Piemēri | 56 |
| 14.6. | Praktiskā nozīme | 56 |
| 14.7. | Kopsavilkums | 56 |
| 15. | Mūsdienu izaicinājumi ekonomikā | 56 |
| 15.1. | Digitalizācija un automatizācija darba tirgū | 57 |
| 15.1.1. | Definīcija un jēdziens | 57 |
| 15.1.2. | Digitalizācijas ietekme uz uzņēmējdarbību | 57 |
| 15.1.3. | Automatizācijas ietekme uz darbaspēku | 57 |
| 15.1.4. | Sociālā ietekme | 57 |
| 15.1.5. | Praktiski piemēri | 57 |
| 15.1.6. | Stratēģiskie ieteikumi | 57 |
| 15.2. | Zaļā ekonomika un ilgtspējīga attīstība | 58 |
| 15.2.1. | Definīcija | 58 |
| 15.2.2. | Ietekme uz uzņēmumiem | 58 |
| 15.2.3. | Ietekme uz darba tirgu | 58 |
| 15.2.4. | Vides un ekonomikas mijiedarbība | 58 |
| 15.2.5. | Piemēri | 58 |
| 15.2.6. | Stratēģiskie ieteikumi | 58 |
| 15.3. | Krīžu ietekme uz ekonomiku | 59 |
| 15.3.1. | COVID-19 pandēmija | 59 |
| 15.3.2. | Finanšu krīzes | 59 |
| 15.3.3. | Krīžu ekonomiskās sekas | 59 |
| 15.3.4. | Praktiski piemēri | 59 |
| 15.4. | Ēnu ekonomika un tās mazināšanas pasākumi | 59 |
| 15.4.1. | Definīcija | 59 |
| 15.4.2. | Ietekme uz valsti un uzņēmumiem | 59 |
| 15.4.3. | Galvenie iemesli | 60 |
| 15.4.4. | Mazināšanas pasākumi | 60 |
| 15.4.5. | Piemēri | 60 |
| 15.5. | Stratēģiskā nozīme un ilgtspējīga politika | 60 |
| 15.6. | Kopsavilkums | 60 |
| 16. | Noslēgums un literatūras saraksts | 61 |
| 16.1. | Noslēgums (apkopojums) | 61 |
| 16.1.1. | Galvenās atziņas | 61 |
| 16.1.2. | Vispārīgās atziņas | 62 |
| 16.2. | Literatūras saraksts | 62 |
Ievads ekonomikā
1. Kas ir ekonomika un kāpēc tā ir nozīmīga
1.1. Ekonomikas jēdziens
• Ekonomika kā zinātne – tā pēta, kā indivīdi, uzņēmumi un sabiedrības kopumā izmanto ierobežotos resursus, lai apmierinātu neierobežotas vajadzības.
• Klasiskā definīcija: ekonomika ir “izvēles zinātne”, jo resursi ir ierobežoti, bet cilvēku vēlmes ir nebeidzamas.
• Ekonomika ir gan teorētiska, gan praktiska disciplīna – tā skaidro, kā notiek ražošana, patēriņš un sadale, bet vienlaikus sniedz arī instrumentus lēmumu pieņemšanai uzņēmumos un valsts politikā.
• Termina izcelsme: vārds “ekonomika” nāk no grieķu valodas “oikonomia” – mājsaimniecības pārvaldība. Senajā Grieķijā ekonomika galvenokārt bija saistīta ar saimniecības kārtību un resursu sadali ģimenē vai pilsētvalstī, bet mūsdienās tā aptver visu pasauli.
________________________________________
1.2. Ekonomikas kā zinātnes attīstība
• Klasiskā skola (A. Smits, D. Rikardo, T. Malthuss) – uzsvēra tirgus pašregulējošo spēku (“neredzamā roka”).
• Marksisms (K. Markss) – pievērsās darba vērtībai, sociālajām nevienlīdzībām, kapitāla un darba attiecībām.
• Neoklasiskā skola (A. Maršals u.c.) – uzsvēra pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbību, robežlabuma nozīmi.
• Keynesisms (Dž. M. Keinss) – aplūkoja valsts lomu ekonomikas stabilizācijā, īpaši krīzes apstākļos.
…
Šajā darbā tiek aplūkoti ekonomikas pamatprincipi, tirgus mehānismi, patērētāju un ražotāju uzvedība, tirgus struktūras, darba tirgus, nauda, fiskālā un monetārā politika, starptautiskā tirdzniecība, Latvijas ekonomikas struktūra, kā arī mūsdienu izaicinājumi, piemēram, digitalizācija, zaļā ekonomika, krīzes un ēnu ekonomika. Darbs apvieno teoriju un praktiskos piemērus, nodrošinot visaptverošu skatījumu uz ekonomikas procesiem.
- Ekonomikas globalizācijas priekšrocības un trūkumi
- Ekonomikas pamati un tirgus mehānismi
- Ekonomikas priekšmets. Mikro un makroekonomika
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Ekonomikas priekšmets. Mikro un makroekonomika
Summaries, Notes for secondary school4
-
Ekonomikas globalizācijas priekšrocības un trūkumi
Summaries, Notes for secondary school1
-
Ekonomikas teorija, ražošana
Summaries, Notes for secondary school2
-
Brīvā tirgus ekonomika
Summaries, Notes for secondary school3
-
Ekonomikas cikls un frāzes
Summaries, Notes for secondary school7

