-
Ekonomikas pamati
Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu – komersanti, kas nenomaksā nodokļus vai nomaksā tos tikai daļēji, iegūst negodīgas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem komersantiem. Var droši apgalvot, ka ēnu ekonomika patiesībā negatīvi ietekmē valsts ekonomisko attīstību. Ēnu ekonomika negatīvi ietekmē arī nodokļu iekasēšanu un samazina valsts budžeta ieņēmumus. Tas attiecīgi samazina valsts rīcībā esošo naudas apjomu, ko iespējams izmantot dažādu vajadzību finansēšanai. Ēnu ekonomika skar ne tikai valstisko līmeni. Katram aplokšņu algas saņēmējam būtu jāapzinās, ka līdz ar algas saņemšanu aploksnē viņš ir labprātīgi atteicies no sava bezdarbnieka pabalsta, no slimības pabalsta un pensijas. Nenomaksājot sociālo nodokli, darba ņēmējs zaudē valsts piedāvātās sociālās garantijas, jo Latvijā darbojas sociālās apdrošināšanas sistēma, tas ir, pabalstu un pensiju apmērs ir tieši saistīts ar nomaksāto nodokļu apjomu.
Lai mazinātu ēnu ekonomiku, cilvēkam katram jāaizdomājas par sevi, savu pensiju un citam sociālām garantijām, piemēram, savā darba vietā iedzīvotājs var pieprasīt darba devējam noslēgt līgumu un maksāt oficiālu algu, kā arī atteikties no dubultas uzskaites vešanas un nelegālu darbību netieša atbalsta, tajās klusējot piedaloties vai neziņojot par tām nodokļu inspekcijai, var arī prasīt čekus par pirkumu vai pakalpojumu. Nododot dzīvokli izīrēšanai, noformēt dzīvokļa izīrēšanas līgumu un uzrādīt saņemto naudu kā legālus ienākumus.[5]
…
1.) Kādi faktori ietekmē kopējā pieprasījuma līknes pārvietošanos lejupslīdošā virzienā? Faktori, kas ietekmē pārvietošanos pa kopējā pieprasījuma līkni lejupslīdē. Tiešie faktori: procentu likmes efekts tiešā veidā ietekmē izdevumus patēriņam un investīcijām. Kopējā pieprasījuma līkne lejupslīdes virziens ir tad, kad procentu likmes pieaug, līdz ar to iedzīvotāju patēriņa kredītu apjoms un izdevumi investīcijām samazinās; bagātības jeb reālās naudas bilances efekts nozīmē, ka kopējais pieprasījums ir saistīts ar naudas piedāvājumu. Naudas pirkt spēja krītas, ja cenu līmenis pieaug, tad reālās naudas piedāvājums samazinās un kopējais pieprasījums slīd lejā, samazinās; ārzemnieku ražoto preču iegādes efekts ir saistīts ar cenu līmeņa izmaiņu ietekmi uz preču un pakalpojumu eksportu un importu. Ja cenas pieaug un salīdzināmās cenas iekšzemē ir kļuvušas augstākas, nekā līdzīgu preču cenas ārzemēs, kopējais pieprasījums mazināsies. Ārpus cenas faktori: fiskālā politika (budžeta un nodokļu politika). Kopējā pieprasījuma lejupslīde atkarīga no valdības izdevumu un transfertmaksājumi samazināšanās, līdz ar to nodokļu likme pieaug un kopējais pieprasījums samazinās; monetārā politika (naudas un banku politika). Lejupslīdes virzienu ietekmē naudas piedāvājuma samazināšanās, procentu likmes pieaugšana, līdz ar to investīciju samazināšanās; starptautiskais faktors kopējā pieprasījuma lejupslīdi ietekmē ar eksports un importa samazināšanos; nākotnes prognozes. Tās izriet no valsts ekonomikas attīstības prognozēm nākotnē: no sagaidāmās inflācijas, ienākumiem, peļņas, ja tās samazinās, tad arī kopējais pieprasījums samazinās un kopējā pieprasījuma līknes nobīdās pa kreisi, lejupslīdošā virzienā. [2.;95-96], [3.;40,42] Komentārs: kopējo pieprasījumu ietekmē cenu, tiešais faktors un netiešais, ārpus cenu faktors, kas manuprāt vairāk ir zem valsts kontroles.
- Ekonomikas pamati
- Ekonomikas tirgus sistēmas
- Pasaules ekonomikas un biznesa vēsture
-
You can quickly add any paper to your favourite. Cool!Pasaules ekonomikas un biznesa vēsture
Summaries, Notes for university45
-
Ekonomikas tirgus sistēmas
Summaries, Notes for university4
-
Ekonomikas priekšmets. Mikro un makroekonomika
Summaries, Notes for university3
Evaluated! -
Ekonomikas teorija kā zinātne, mikroekonomika, makroekonomika
Summaries, Notes for university2
-
Ekonomikas priekšmets: makroekonomika un mikroekonomika
Summaries, Notes for university3