Ekonomika ir plaša zinātne, tādēļ tajā pastāv atsevišķi pētāmie virzieni- makroekonomika un mikroekonomika. Mikroekonomika ir ekonomikas teorijas sastāvdaļa, kas pēta kā rīkojas atsevišķas mājsaimniecības, firmas, kā darbojas konkrētas preces tirgus, kā mainās konkrētas preces vai pakalpojuma cena un kā tas ietekmē konkrēto tirgu. Tā ir mācība par individuāla tirgus darbību, par to, kā tajā veidojas konkrētas preces un pakalpojuma cena, pārdevēja ieņēmumi un izdevumi, kā mainās nodarbināto skaits uzņēmumā vai nozarē. Savukārt makroekonomika ir ekonomikas teorijas sastāvdaļa, kas pēta ekonomiskos procesus visas tautsaimniecības līmenī, piemēram, inflācija, bezdarbs, iekšzemes kopprodukts u.tml. Makroekonomika dod zināšanas par ekonomiskās aktivitātes ietekmētājiem – kopējo ienākumu, bezdarbu, vidējo cenu līmeni un inflāciju. Mikroekonomika un makroekonomika viena otru neizslēdz (tām ir arī kopīgi izpētes virzieni), tās drīzāk ļauj labāk izprast vien otru.
Piemēram, varētu teikt, ka mikroekonomika dod zināšanas par vienu rozi, bet makroekonomika – par rožu krūmu.