Ekonomikas starptautiskie aspekti. Integrācija pasaules ekonomikā

Nav vienādu cilvēku ar vienādiem talantiem, prasmēm vai domāšanu, tāpat nav arī vienādu valstīm. Katra ir sava veida „individualitāte” , jo pirmkārt, katrai ir atšķirīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, vēsturiskā attīstība, no senčiem iegūtas prasmes un zināšanas. To visu apkopojot, izriet sfēras, kurās viena valsts ir spēcīgāka par otru, līdz ar to viņi koncentrējas uz sava lauciņa pilnveidošanu un attīstīšanu. Kā jau iepriekš minēju, ka balstoties uz dažādiem faktoriem, kas ietekmē valsts „stiprās” sfēras izvēli rodas segmenti, kurās valsts nav tik attīstīta vai vispār nav. Piemēram, Latvijā nevar audzēt dateļpalmas kā to dara Ēģiptē, savukārt Ēģiptē nevar izaudzēt linu. Līdz ar to, ja Latvijā ir pieprasījums pēc dateļpalmām to būs vieglāk importēt no citām valstīm, nekā izaudzēt uz vietas. Savukārt , ja Ēģiptieši vēlēsies uzšūt tērpu no lina, Latvijas ražotāji varēs to eksportēt uz Ēģipti. Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad tieši starptautiskie sakari bija tie, kas ļāva valstīm ātrāk attīstīties, jo jau tajos laikos apskārta, ka ar starptautiskās tirdzniecības palīdzību ir iespējams importēt viņiem vajadzīgās lietas un eksportēt produktus, kas pie viņiem bija vairumā. Tā rezultātā cilvēkiem bija iespēja iegūt daudz plašāku preču klāstu, nekā tās pašas varēja saražot. Kā arī sīkāka specializācija nozīmē lielāku izlaidi un mazākas izmaksas. Lielākā pasaules tirdzniecība notiek starp valstīm, kas savām vajadzībām var saražot daudzas no precēm, ko viņas importē. Šī tirdzniecība dod iespēju valstīm specializēties to preču ražošanā, kur tām ir kādas priekšrocības salīdzinājumā ar citām valstīm. Specializācija palielina pasaules kopējo preču izlaidi, preces tiek ražotas lielākā daudzumā un ar mazākām izmaksām .