Konfūcijs (551.-479g.pmē) Ķīna
Ksenofonts (427.-355) Senā Grieķija
Platons (427.-322.) S.Gr.
Aristotelis (384.-322.) S.Gr.
Konfūcijs – vecās kārtības aizstāvis. Viņa dzīves laikā sairst patriarhālā ģimene. Ietekmi zaudē vecā aristokrātija. Konfūciju raksturo kā cildeno vīru, kas prasīgs pret sevi un citiem. Viņa mērķis – sevis pilnveidošana. Sabiedrībā būs harmonija, ja būs gaiša personības (uzticība, pienākums, taisnīgums). Visu darbību vajag pakļaut gribai. Apšauba autoritāti. Ignorē gadu simtiem izveidojušās normas dzīve. Aicina cilvēkus dzīvi pieskaņot nemainīgiem uzvedības reglamentiem. Laika gaitā Konfūcija mācība kļuva par pamatu ierēdņu ētikai.
Ksenofonts – pirmais vēsturē, kas rakstījis darbus ar ekonomisku saturu (piem., darbs par ienākumiem). Mājas saimniecības vadīšana. Atēnu demokrātija beidzās līdz ar Maķedonijas Aleksandru. Aizstāv verdzības iekārtu lauksaimniecībā. pozitīvi vērtēja naudu kā maiņas līdzekli. Nosoda naudas lietošanu par augļotāju vai tirdzniecības kapitālu. Tirgus attiecību pretinieks. Atzīst darbu dalīšanu, tai ir pozitīva loma saimniecībā. Ar to var panākt straujāku attīstību. Lielās pilsētās priekšrocības darba dalīšanas paplašināšanai, viena darba dalīšanas ietvaros. Pēc 2200 gadiem šo ideju pārņem A.Smits.
Platons – radīja hipotētisku sabiedrības modeli (pieņemtu modeli). Vēlāk par pamatu ņēma Eiropas sociālisti, viņu utopijas. Runā arī par tirgu ar divām pretrunīgām nozīmēm:
tirgus sadala cilvēku
+ tirgus sasaista visus sabiedriskā vienībā
zūd viendabīgums
Tirgus problēmas skar tikai zemākos slāņus. Augstākie slāņi – intelektuālā elite, aristokrātija, militārās personas, jāatbrīvo no saimnieciskajām rūpēm. Saimniec. darbi jāveic zemāku slāņu cilvēkiem. Augstāko slāņu pārstāvjiem jādzīvo noslēgtās kopienās, kam nav privātīpāšuma, nav privātu interešu, ģimenes. Viņus uztur vergi. Dzīve rit ar mērķi – vispārējam labumam.
Brīvajiem pilsoņiem var piederēt māja, zemes gabals, ko viņi saņem no valsts. Valstij stingri jāseko pilsoņu mantiskai vienlīdzībai. Nepieļauj, ja kāds no pilsoņiem 4x bagātāks.
Aristotelis – apskata ideālas valsts modeli, valsts stāv pāri visām šķirām. Mērķis – tiekšanās pēc vispārēja labuma. Valsts ir savienojums, kur ir monarhija, aristokrātija un demokrātija. Valsts pilsoīem vajadzētu būt vidējam un pietiekamam īpašumam. Galvenā vietā noliek zemniecību, kam nepieder lieli īpašumi. Pēctam ir lopkopji. abi dzīvo no sava darba ienākumiem. Tālāk ir amatnieki, bez kuriem nevar pastāvēt valsts. Trešie ir tirgotāji, tad algoti strādnieku un beigās - karavīri.…
