Pilnīgā nodarbinātība ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad pieprasītais darbaspēka daudzums ir vienāds ar piedāvāto darbaspēka daudzumu. Pie pilnīgās nodarbinātības pieder arī nenodarbināti cilvēki, kuri saistīti ar frikcionālo un strukturālo bezdarba veidu, jo tas ir dabiskais bezdarbs un to pieskaita pie pilnīgās nodarbinātības, bet brīvo darba vietu skaitam jābūt vienādam ar bezdarbnieku skaitu, kuri pieder pie frikcionālā vai strukturālā bezdarba. Tas, kas nestrādā, vēl nav bezdarbnieks. Mūsdienās pilnīgā nodarbinātība ir saistīta ar moderno tirgus ekonomiku. Pilnīgā nodarbinātība īstenojas tad, kad nav piespiedu bezdarbs.
Valsts budžets ir naudas ieņēmumu un izdevumu saraksts noteiktam laika periodam, visbiežāk saimnieciskajam gadam. Budžets ir svarīga finanšu vadības sastāvdaļa valdības noteikto mērķu un uzdevumu izpildei. Valsts budžets sastāv no ieņēmumu un izdevumu daļas. Lielāko ieņēmumu daļu sastāda iekasētie nodokļi. Lielāko izdevumu daļu veido sociālā sfēra. Budžets var būt sabalansēts – ienākumi vienādi ar izdevumiem; deficīta – ienākumi mazāki par izdevumiem; pārpalikuma – ienākumi liekāki par izdevumiem. Budžeta deficīts veidojas, ja budžeta izdevumi pārsniedz budžeta ieņēmumus. Budžetā veidojas iztrūkums. Budžeta deficīts var veidoties dažādu iemeslu dēļ, pastāv vairāki budžeta deficīta veidi. Tie ir: cikliskais deficīts (saistīts ar ražošanas sašaurināšanos), struktūrdeficīts (parāda starpību starp budžeta ieņēmumiem un izdevumiem pie pilnas ekonomikas noslodzes). Maksājumu bilance ir atskaite par valsts maksājumiem uz ārzemēm un ieņēmumiem no ārzemēm. Tā parāda operācijas nacionālajā valūtā, bet faktiski operācijas notiek ārzemju valūtā. Maksājumu bilances kontam, tāpat kā citām bilancēm, ir jābūt sabalansētam. Maksājumu bilances deficīts veidojas, ja saskaitot visas tekošās un kapitāla operācijas, ārzemju valūtas aizplūde ir lielāka nekā tās ieplūde valstī.
…