Eksāmena atbildes Radiācijas terapijas tehnoloģijas

1. Radiācijas terapijas fizikas vēsturiskie posmi, uzdevumi, problēmas. Latvijas radioterapija Eiropas valstu vidū. 2. Dozas. Determiniskie un stohastiskie efekti. Dozas limiti. Risks. 3. Radiācijas veidi. CEMA un KERMA. Bremzēšanas faktors. 4. Lādiņu līdzsvara nosacījums. 5. Brega-Greja dobuma teorija, prasības detektoram. Dozas novērtēšana pacienta, verificējot plānu. 6. Radiācijas terapijas tehnoloģiskie etapi un precizitāte. 7. Radiācijas terapijā iesaistīts personāls un medicīnas fiziķa loma/uzdevumi/pienākumi. 8. Pacienta tiesības un ar to saistīta medicīnas fiziķa loma. 9. Radiācijas terapijas ģeometriskais un laika mērogi. 10. Radiācijas apstākļi, jonizējoša un nejonizējoša radiācija. 11. Dozas limiti. Dozas personālam un telpu zonas. Ārstēšanas dozas. 12. Radiācijas mijiedarbības ar vielu šķēlums un laiks. 13. Stipra, vāja un elektromagnētiska mijiedarbība. Elastīga un neelastīga mijiedarbība. 14. Neitrālas daļiņas (korpuskulas) mijiedarbība ar vielu. 15. Lādētas daļiņas mijiedarbība ar vielu: galvenie mehānismi un parādības. 16. Lādētas daļiņas mijiedarbība ar vielu: elektronu bremzēšanas mehānisms, absorbēta doza. 17. Lādētas daļiņas mijiedarbība ar vielu: kodolbremzēšanas mehānisms, absorbēta doza. 18. Specifiskie bremzēšanas mehānismi: bremzēšanas un raksturīgais starojums, jonizācija, Ože procesi, pārlādēšana, 19. Specifiskie bremzēšanas mehānismi: pārlādēšana un dozas (Brega) maksimums, Čerenkova starojums, kodolreakcijas, vides polarizācija. 20. Daļiņu noskrējiens. Kanālēšana. 21. Elektronu mijiedarbība ar vielu. Dozas maksimums un tā “bīdīšana”. Dozas “aste”. Relatīviskso elektronu bremzēšanas īpatnība. Noskrējiens. Dozas sadalījums 22. Pozitronu mijiedarbība ar vielu. Ilgums. Parādības. Noskrējiens. Dozas sadalījums 23. Protonu un alfa daļiņu mijiedarbība ar vielu. Noskrējieni. Dozas sadalījums 24. Neitronu veidi. Stabilie un nestabilie kodoli. Kodola saišu enerģija. Kodolreakcijas. 25. Neitronu mijiedarbība ar vielu. Procesi. Noskrējieni. Dozas sadalījums. 26. Pionu un jonu mijiedarbība ar vielu. Procesi. Noskrējieni. Dozas sadalījums. 27. Jonu (vieglie un smagie) mijiedarbība ar vielu. Procesi. Noskrējieni. Noskrējienu izkliede. Dozas sadalījums. 28. Rentgena un gamma starojuma mijiedarbība ar vielu. Relēja izkliede. Fotoefekts. Komptona efekts. Pāru ģenerācija. Fotokodolreakcijas. 29. Rentgena un gamma starojuma mijiedarbība ar vielu: noskrējienu un dozas sadalījums. 30. Radiācijas defekti. Radiācijas ietekmē uz materiāla struktūru, defektiem (punktveidā, dislokācijas, disklinācijas), mehāniskām un viskozitātes īpašībām. 31. Zemsliekšņa radiācijas defektu ģenerācija, ierosinājumi. 32. Radiācijas rezultātā atgriezeniskie un neatgriezeniskie procesi. Radiācijas inducētas materiālu destrukcija, radiolīze, sintēze. Skābekļa loma. 33. Ūdens radiolīze. 34. Organisma jutīgums pret radiāciju (neliela ierosinājumu skaita ietekme). Radiācijas tiešā un netieša mijiedarbība ar vielu. Hipoksijas un aerobijas audi. 35. Radiācijas ietekme uz šūnu. Mitozes cikla, šūnu sinhronizācijas, diennakts cikla ietekme.. 36. “LET”, saistība ar tiešo un netiešo radiācijas mijiedarbību ar bioloģisko objektu. “LET” saistība ar starojuma veidiem. 37. “LET” un šūnas izdzīvošanas faktora statistiskais modelis. 38. Hipoksijas un aerobijas audi. Sensebilizatori. Radioprotektori. 39. Vēžu un veselu šūnu izdzīvošanas reakcija uz radiāciju. Radiācijas terapijas mērķis un precizitāte (ģeometriskā un bioloģiskā). 40. Radiācijas terapijas optimizācija: ALARA, šūnu sinhronizācija, diennakts cikls. 41. Radiācijas terapijas optimizācija: frakcionēšana, oksigenizācija. 42. Radiācijas terapijas tehnoloģijas: aplikācijas, iekšaudu, iekšdobumu, distances. Iespējas, priekšrocības un trūkumi. 43. Nanoobjekti. Nanoradiācijas terapija. Radiācijas absorbcijas efektivitātes paaugstināšanas audos: preparāti, nanodaļiņas. 44. Aplikācijas, iekšaudu, iekšdobumu radiācijas terapijas tehnoloģijas, iekārtas, 45. Aplikācijas, iekšaudu, iekšdobumu radiācijas terapijas tehnoloģijas: pacienta pozicionēšana, navigācija. Nanotehnoloģijas. Iekšaudu krioterapija. 46. Distances veidā terapijas tehnoloģijas. Viena lauka un dauzlauku tehnoloģijas. Pacienta pozicionēšanas tehnoloģijas. Marķieri. 47. Distances veidā terapijas tehnoloģijas: tehnoloģijas ar stara modulāciju, nepieciešamība, priekšrocības un trūkumi. Navigācija. Plāna verificēšana. 48. Distances veidā terapijas tehnoloģijas: bolusi , ekrāni, ķēdes, pacienta ķermeņa “profilēšana” vienmērīgai dozes piegādei. 49. Distances veidā terapijas tehnoloģijas: stara vadība. 50. Stereotaktikas un konformācijas tehnoloģijas. Gamma nazis. “Cyber knife”. 51. Fantomi. 52. IMRT, princips, iespējas 53. IMRT dozu piegādes tehnikas, plānošana 54. DART, IGRT, IORT 55. Tomoterapija 56. Fotodinamiskā terapijas tehnoloģija (FTT). Nanodaļiņas FTT. 57. Lāzeru terapijas tehnoloģijas. 58. Jonizējošas radiācijas avoti. Iespējas, prasības, priekšrocības un trūkumi. Drošība. 59. Radiācijas ģeneratori, Molibdena “govs”. Kodol- un fotokodol- reakcijas. 60. Iekārta izotopu izmantošanai, gamma nazis, kobalta lielgabals. Kodolreaktors. 61. Paātrinātāji: nepieciešamība, uzdevumi, priekšrocības, trūkumi, attīstības un izmantošanas tendences. 62. Paātrinātāji: daļiņu avoti, daļiņu paātrināšanas iespējas. 63. Lineārais paātrinātājs ar impulsa veidā elektrisko lauku. Van der Grāfa ģenerators. Relatīviskie efekti. Paātrinātāja trūkumi. 64. Ciklotrons. Sinhrocilklotrons ( fazotrons). Sinhrofazotrons. Betatrons. 65. Sinhrotrona starojums, tā monohromatizācija, izmantošana medicīnā. “Starmeša” efekts. 66. “LINAC”: uzdevumi, funkcionāla shēma, iespējas, priekšrocības, trūkumi. 67. Elektromagnētiska starojuma atstarošana no metāliskās virsmas. Viļņu vads. Uzlādēto daļiņu paātrināšanas iespēja, izmantojot elektromagnētisko viļņu starojumu. 68. Skrejviļņa izmantošana daļiņu paātrināšanai. Paātrināšanas caurules uzbūves shēma. 69. Stāvvilņa izmantošana daļiņu paātrināšanai. Paātrināšanas caurules shēma. Rezonatori. 70. Magnetrons un klistrons: uzdevumi un darbības principi. 71. “LINAC” paātrinātājā rentgen- un gamma- starojuma ražošana; ražota elektronu gamma kūļa intensitātes un enerģijas homogenizācija. 72. “LINAC”: stara vadība. Neitronu fons. Radiācijas drošība, strādājot ar LINAC. 73. “Cyberknife”, princips, tehnika un iespējas. 74. Smago daļiņu paātrinātāji. Kolektīvais paātrinājums. Brega maksimuma modulatori. 75. Radiācijas terapijas kvalitātes nodrošināšana un vadība. 76. Jonizācijas radiācijas kūla parametru pārbaude un nodrošināšana. 77. Ar radiācijas inducētie efekti dozimetrijai. Dozimetru un detektoru darbības principi: jonizācija kamera, TLD. 78. Dozimetru un detektoru darbības principi: pusvadītāju detektors, optiski stimulētais dozimetrs. 79. Dozimetru un detektoru darbības principi: kalorimetrs, filma, neitronu starojuma detektori. 80. Radiācijas terapijas nenoteiktības. Kvalitātes vadība un nodrošināšana radiācijas terapijas tehnoloģijās. 81. Jonizācijas terapijas plānošana. Tiešā un inversā plānošana. 82. Datoru izmantošana plānošanai un procedūras vadīšanai. Simulatori. Teleradioterapijas tehnoloģijas. 83. Laikā frakcionēta terapija. 84. Radiācijas aizsardzība un drošība radiācijas terapijas tehnoloģijās. 85. Radiācijas terapijas ētikas principi. Medicīnas fiziķa profesionāla ētikas kodekss.

Materiāls ir PDF formātā.