Mūsdienīgiem motoriem izmanto tikai bezkontaktu aizdedzes sistēmas, jo tās nodrošina augstvērtīgākus elektrotehniskos parametrus. Augstākas kompresijas pakāpes, liesāka degmaisījuma uzmantošanas un citu izmaiņu rezultātā nepieciešams palielināt sistēmas enerģiju, dzirksteles degšanas ilgumu (vismaz 2 ms), sekundāro spriegumu (līdz 35 kV un vairāk) utml.
Elektroniskās aizdedzes sistēmas ar bezkontaktu vadību parasti dēvē vienkārši par “bezkontaktu aizdedzes sistēmām”, tā apzīmējot vairāku veidu elektroniskās aizdedzes sistēmas:
- gan sistēmas ar primārā ķēdē notiekošo elektrisko procesu elektronisku vadību un augstsprieguma impulsu mehānisku sadalīšanu pa cilindriem,
- gan sistēmas ar elektronisko vadību, augstsprieguma impulsu statisko (bez sadalītāja) sadalīšanu un aizdedzes momenta elektronisko regulēšanu (skat. 1.pielikumu).
Svarīgākā visu bezkontaktu aizdedzes sistēmu atšķirība no kontaktu, kontakttranzistoru aizdedzes sistēmām ir tā, ka visnedrošākais mezgls - mehāniskais pārtraucējs - aizstāts ar elektrisko impulsu devēju. Praksē visbiežāk izmanto elektromagnētiskos indukcijas devējus un Holla devējus, retāk –foto devējus. Elektromagnētisko devēju darbības pamatā ir mehāniskās enerģijas pārveidošana elektriskajā - līdzīgi kā ģeneratorā ar ierosmi no pastāvīgiem magnētiem. Foto devējos izmanto fotoelementus, kas gaismas enerģiju pārvērš elektriskajā vai foto rezistorus, kas uz tiem krītošās gaismas stipruma izmaiņas ietekmē maina pretestību. Holla devēju darbība pamatojas uz atsevišķu pusvadītāju spēju inducēt uz plakanas pusvadītāja plāksnītes pretējam skaldnēm elektrisko potenciālu, ja to pieslēdz strāvas avotam un ievieto magnētiskajā laukā. Visu devēju radītie elektriskie impulsi ir vāji, īpaši pie maziem motora apgriezieniem. Tāpēc tos vispirms nepieciešams pastiprināt. Pašreiz no tehnoloģiskā un devēju darbības drošuma viedokļa vispiemērotākie ir elektromagnētiskie indukcijas un Holla devēji.
Vienkāršāko aizdedzes sistēmu vadības funkcijas veic elektriskais impulsu devējs un elektroniskais vadības bloks, kā arī mehāniskie centrbēdzes un vakuuma regulatori. Visvienkāršākās bezkontaktu aizdedzes sistēmas praktiski realizē tās pašas likumsakarības, ko kontaktu un kontakttranzistoru aizdedzes sistēmas, uzlabojot tikai atsevišķu elektrisko parametru vērtības. Līdzīgi kā iepriekš aplūkotās sistēmas, arī vienkāršākās bezkontaktu sistēmas nenodrošina pastāvīgu primārās strāvas uzkrāšanas laiku un nemainīgu uzkrātās enerģijas daudzumu aizdedzes spoles primārā tinumā. Tie mainās, mainoties elektrotīkla spriegumam vai motora apgriezieniem.…
