Elpošanas nodrošināšanas iespēja
Ir pierādīts, ka neatliekamus stāvokļus un agrīnu nāvi rada galvenokārt traucējumi, kas radušies 02 pievadē no atmosfēras gaisa līdz audiem, īpaši centrālās nervu sistēmas šūnām. Līdz ar to galvenais neatliekamās palīdzības, reanimācijas un turpmākās inten¬sīvās terapijas uzdevums ir pēc iespējas ātri nodrošināt 02 pievadi organismam, izvadīt no tā C02 un nodrošināt turpmāko oksigenāciju jn ventilāciju.
Lai šūnām pievadītu pietiekami daudz skābekļa nepieciešams:
• pietiekams 02 daudzums atmosfērā;
• elpceļu caurejamība;
• efektīva elpošanas sistēmas darbība, īpaši plaušu ventilācija;
• adekvāta cirkulācija organismā, kuru nodro¬šina efektīva sirdsdarbība un pietiekams cirkulējošo asiņu daudzums.
Neefektīvas oksigenācijas un ventilācijas gadījumos ātri attīstās hipoksija (skābekļa bads organismā) un hiperkapnija (ogļskābās gāzes uzkrāšanās organismā), kas progresējot izraisa acidozi un organisma bojāeju.
02 pievades traucējumu īss raksturojums
02 saturu atmosfēra var mazināt tok¬siskās gāzes un maisījumi
(cianīdi; fosgēns; tvana gāze (CO) un degšanas produkti; fosfororganiskie savienojumi;
citi hipoksiskie maisījumi, arī N20 : 02 anes¬tezioloģijā).
Minētās vielas, izraisot hipoksisko hipoksiju, veicina sirds ritma traucējumus, radot fibrilāci- ju, elektomegānisko disociāciju un asistoliju.
Elpceļu caurejamības traucējumus izraisa:
• mēles saknes noslīdējums bezsamaņā esošam pacientam;
• mēles tūska anafilaksijas gadījumos;
• laringospazms kairinošu vielu inhalacijas gadījumos, kā arī anafilaksijas laikā;
• laringeālā tūska infekcijas un anafilaksijas rezultātā;
• bronhospazmas kairinošu vielu inhalācijas un anafilaksijas iespaidā;
• bronhu tūska infekcijas un anafilaksijas rezultātā;
• plaušu tūska, kuru izraisa:
- kardiālie faktori;
- toksiskas vielas;
- anafilaksija;
- infekcija, t. sk. sepsis;
- neirogēnie faktori un tml.
- elpceļu nosprostojums ar svešķermeņiem, patoloģisku sekrētu orofaringeālā daļā, trahejā un bronhos;
- maksilofaciālie, orofaringeālie, traheobronhiālie bojājumi traumas gadījumos.
Elpceļu nosprostojuma dēļ prehospitālā etapā mirst 70-85% traumas pacientu.
Ventilācijas un oksigenācijas traucējumi, kuru rezultātā attīstas hipoksija un hiperkapnija, kas ātri izpaudīsies ar elpošanas mazspējas simptomiem. Kā zināms, adekvāta ventilācija un oksigenācija ir atkarīga no adekvātas plaušu, krūškurvja un diafragmas funkcijām. Visbiežāk novēro kombinēto ventilācijas-oksigenācijas mazspēju, ko raksturo hipoksēmija, hiperkapnija, elpošanas frekvences pieaugums, tahikardija, cianoze.
Palīdzības sniedzējam ātri jāveic elpceļu caurlaidības stāvokļa, kā arī ventilācijas un oksigenācijas traucējumu diagnostika pēc algoritma: pārbaudi, klausies, sajūti.
Elpošanas nodrošināšanas metodes
Elpceļu caurlaidības atjaunošanai un nodrošināšanai ir svarīga nozīme elpošanas mazspējas ārstēšana.
Ventilācijas traucējumu simptomi
• Redzama piepūle runājot
• Elpošanas frekvences pārmaiņas
• Starpribu spraugu ievilkšanās
• Deguna spārnu kustības elpošanas laikā
• Kakla, plecu muskulatūras piedalīšanās elpošanas procesā
• Paradoksāla elpošanas
Oksigenācijas traucējumu simptomi
• Tahikardija
• Svīšana, bālums vēlāk cianoze
• Uzbudinājums, apmulsums, vēlāk CNS depresija
• Zems asiņu piesātinājums ar Co2
Elpceļu caurlaidības atjaunošanas manuālās un instrumentālās metodes:
• galvas atgāšana/apakšžokļa izvirzīšana (head tīlt/chin lift);
• modificētā apakšžokļa izvirzīšana vai Safard paņēmiens (jaw thrust).
