Emīla Melngaiļa personības raksturojums
Melngailis Pēterburgas sabiedrībā iegāja kā stalts, tumši ūsains savu vērtību apzinošs jauns mākslinieks. Viņa tieksme allaž strīdēties, par saviem uzskatiem cīnīties un vārdu kaujās uzvarēt bija slavena. Laikabiedri par Melngaiļa raksturu izteicās, ka tur, kur citi iet pa durvīm, Melngailis katrā ziņā pa logu, lai tikai viņa taisnība būtu zibeņātrumā tā pirmā. Sarunās Melngailis ar vārdiem nebija izvēlīgs. Tie zibeņātrumā radās viņam uz mēles, ļoti bieži atjautīgi, bet vēl biežāk piparaini.
Ir dzirdēts, ka Melngailis kā diriģents pret kori mēģinājumu laikā bijis rupjš un nesavaldīgs. Tomēr viņa diriģenta darbā tas nebija raksturīgais. Bijušie Melngaiļa kora dalībnieki atceras visā sadarbības laikā tik daudz cēlu, augstas mākslas brīžu, kad diriģents ar visu savu būtni un izteiksmi pārvērties līdz nepazīšanai, mūzikas skaņās šūpojoties.
Atgriezies no Taškentas Latvijā Melngailis bija Saeimas deputāta kandidāts. Savas domas viņš propagandē ar visdažādākiem līdzekļiem. Melngaiļa dūša un enerģija, kā arī viņa vārdu asums sacēla gan augstus putekļus, bet tā kā viņa uzskati ne vienmēr bija objektīvi un nereti klaji jaucās ar personisko ieinteresētību, tad pietika tiem nolaisties, lai viss paliktu, kā bijis. Melngailis ieguva daudz nelabvēļu, pat ienaidnieku.
Melngaiļa varenajam stāvam un rakstura plašumam, neierobežotai patvaļai runā un rīcībā, varbūt iederētos arī straujums un neaprēķināts temperaments muzicēšanā, tomēr tā nebija. Šeit izpaudās Melngaiļa personības lielā kontrastainība. Savā mākslā viņš vienmēr bija apvaldīts un precīzs. Māksla – vai tā bija viņa dievinātā un mīlētā folklora vai kompozīciju joma – viss tika veikts rūpīgi un pārdomāti, bez mazākās paviršības.
Ļoti prasīgs Melngailis bija arī pret savu daiļdarbu izpildītājiem, vēloties īpatnējus frāzējumus, neciezdams neritmisku atskaņojumu. Trioļu dēļ reti kāds kolektīvs pa prātam spēja izpildīt „Senatni”. Tāpat dziedot „Zeltītās lapas” un „Seno paziņu” tikai reti solisti spēja iekarot Melngaiļa labvēlību.
Lielā rakstura precizitāte un apdomība izpaužas pat komponista rokraksta nelielajos, skaidri izvilktajos, nedaudz stūrainos burtos.
…
