Jautājumi:
1. Socioloģija kā zinātne.
2. Sociālie fakti: jēdziens, pazīmes, pētīšanas metodes un izskaidrošanas noteikumi.
“ Darba dalīšana sabiedrībā”
3. Darba dalīšanas jēdziens, funkcijas, darba dalīšanas cēloņi un nosacījumi no kuriem tā atkarīgā.
4. Darba dalīšanas nenormālas formas.
5. Kolektīvas apziņas fenomens.
6. Sabiedrība ar mehānisko solidaritāti.
7. Sabiedrība ar organisko solidaritāti.
“Pašnāvība”
8. Pašnāvības jēdziens, pētīšanas pamatojums un uzdevumi.
9. Pašnāvību nesociālie faktori.
10. Pašnāvību četri tipi un sociālas regulācijas un integrācijas saistība ar tiem.
11. Sekundāro jeb starpgrupu loma sabiedrības solidaritātes nodrošināšanā.
12. Cilvēka dubultās dabas jeb “homo duplex” koncepcija.
“Reliģiskas dzīves elementār formas”
13. Reliģijas jēdziens un būtība.
14. Reliģijas izcelšanās. Interpretācijas divi veidi.
Atbildes:
1. Socioloģija ir patstāvīga zinātne ar savu priekšmetu, metodi, metodoloģiju un jēdzieniem. Pēc Dirkhema uzskatiem socioloģija pieder pie dabas zinātnēm un tās izziņas mērķis ir noskaidrot cēloņsakarības un likumsakarības. Socioloģija ir ne tikai specifiska zinātne par sociāliem faktiem, bet ir zinātņu zinātne. Socioloģisko pētījumu metode ir eksperiments, salīdzinot dabiskā veidā radušās parādības. Dirkhems uzskata, ka jāsocioloģizē visdažādāko zinātņu nozares, piemēram, vēsture un ekonomika. Socioloģija ir sava veida filozofija. Empīriskā socioloģija attīstījās ASV. Socioloģijas identitātes noformēšana ir Emīla Dirkhema nopelns, viņa socioloģiskums ir vērsts pret psiholoģismu.
2. Sociālie fakti jeb kolektīvā apziņa – sociālos faktus nevar izskaidrot nedz bioloģija, nedz individuālā psiholoģija, jo kolektīvie priekšmeti ir kaut kas vairāk un kaut kas cits nekā individuālie priekšmeti. E. Dirkhema sociālo faktu iezīmes :
• ”objektivitāte” – tie jāaplūko kā lietas. Indivīds to uztver kā sev ārējus – kā realitāti, kas atrodas ārpus viņa paša un nav no viņa atkarīga.
• Tie ir koercitīvi jeb ”piespiedīgi” – tie nav indivīda gribas radīti, drīzāk var teikt, ka indivīda griba ir sociālo faktu radīta. Sociāls fakts – ar juridisko sankciju, tikumisko principu, sabiedrības ideālu un vērtību, kā arī izglītības starpniecību – valda pār indivīda rīcību.
Socioloģisko pētījumu izskaidrošanas noteikumi:
1) parādību cēloni un funkcija jāskaidro nodalīti,
2) sociālā fakta cēloni ir meklējams citos sociālos faktos, nevis indivīda apziņā
3) jebkuru sociālo procesu izcelsme ir meklējama iekšējās sociālā vides uzbūvē
Sociālo faktu pētīšanas noteikumi:
1) pamat metodoloģiskais princips – sociālie fakti jāpēta kā lietas
2) tematiski jāatmet jēdzieni, kas veidojušies ārpus zinātnes un kam nav zinātniska mērķa,
3) jādefinē parādību loks, kas tiks pētīts
4) lai panāktu maksimālu objektivitāti, pētniekiem jācenšas izvērtēt faktus neatkarīgi no individuālajām izpausmēm.
…
