Energotehnoloģija / Summaries, Notes / Vehicles / ID: 553013

Author: Pranchiks (6)

Evaluation:

Published: 14.01.2011.

Language: Latvian

Level: College/University

Literature: 69 units

References: Not used

Enlarge preview

Table of contents

Nr.	Chapter	Page.
1.	Lekcija	6
1.	Katlu klasifikācija	6
2.	Katlu konstrukcija	7
3.	Katlu elementi, to nozīme un izvēle	8
3.1.	Tvaika pārkarsētāji	8
	Klasifikācija	8
	Pārkarsētāju uzbūve un siltuma plūsma tajos	9
3.2.	Tvaika temperatūras regulēšanas veidi un ierīces	10
	Temperatūras regulēšana ar dzesinātājiem	11
	Temperatūras regulēšana ar dūmgāzu plūsmas vai temperatūras maiņu	12
3.3.	Ūdens ekonomaizeri	12
	Klasifikācija	12
	Čuguna ūdens ekonomaizeri	12
	Tērauda ūdens ekonomaizeri	13
3.4.	Kurtuvei pievadāmā gaisa sildītāji	15
	Rekuperatīvie gaisa sildītāji	15
	Reģeneratīvie gaisa sildītāji	17
4.	Katlu kurtuves un kurināmā degšanas īpatnības	18
4.1.	Kurtuvju konstrukcijas	18
4.2.	Degšanas tehnoloģijas pamatprasības	19
4.3.	Dedzināšana nekustīgā slānī	19
2.	Lekcija	21
1.	Katlu iekārtas siltuma bilance, zudumi, lietderība	21
3.	Lekcija	24
1.	Siltuma avota slodze un katlu izvēle	24
1.1.	Process katlu iekārtā	24
1.2.	Siltumapgādes sistēmu elementi	24
1.3.	Patērētāju enerģiju slodzes	27
2.	Slodzes aprpēķini	29
1.	Uzdevums	29
2.	Uzdevums	29
3.	Uzdevums	29
4.	Uzdevums	30
4.	Lekcija	31
1.	Kurināmais	31
2.	Biomasa	31
2.1.	Koksne	32
	Šķelda	32
	Granulas	33
	Kurināmā sagatavošana	34
	Kurināmā uzglabāšana	36
	Koksnes kurināmā konkurētspēja siltumapgādē	36
3.	Biomasas katli un to darbināšanas specifika	37
3.1.	Katlu raksturojošie parametri	37
3.2.	Specifiskas padeves kurtuves	38
	Skrūvveida kurināmā padeve	38
	Kurtuves ar nekustīgajiem vai nekustīgajiem ārdiem	38
	Kurtuves ar kustīgajiem konusveida ārdiem	39
	Verdošā slāņa tehnoloģija	40
	Biomasas gazifikācija	41
5.	Lekcija	43
1.	Utilizācijas katli	43
2.	T-Q diagramma	47
3.	Utilizācijas katlu bilances aprēķini	48
1.	Uzdevums	48
6.	Lekcija	51
1.	Gāzveida izmešu mērvienības	51
2.	Slāpekļa oksīdu raksturojums	52
3.	Slāpekļa oksīdu veidošanās avoti	53
3.1.	Termiskie NOx	53
3.2.	Ātrie NOx	54
3.3.	Kurināmā NOx	54
4.	Dūmgāžu attīrīšanas metodes no slāpekļa oksīdiem	56
4.1.	Katalītiskā metode	56
4.2.	Selektīva katalītiskā reducēšanas metode	57
4.3.	Selektīva nekatalītiskā reducēšanas metode	58
4.4.	Oksidēšana	59
4.5.	Tehnoloģiskie paņēmieni slāpekļa oksīdu samazināšanai to rašanās avotā	59
5.	Low-NOx degļi	59
6.	Pārrēķins uz citiem apstākļiem	60
1.	Uzdevums	61
7.	Lekcija	62
1.	Siltummaiņi	62
1.1.	Siltummaiņu klasifikācija	62
	Pēc siltumpārejas	62
	Pēc agregātstāvokļa	63
	Pēc konstrukcijas	63
	Pēc virsmas kompaktuma pakāpes (īpatnējās sildvirsmas)	64
	Pēc plūsmu organizācijas veids	64
	Pēc plūsmu skaita	66
2.	Siltuma pāreja siltummaiņos un tās intensificēšana	66
2.1.	Siltuma vadīšana	67
	Siltumvadītspējas koeficients	67
2.2.	Siltuma apmaiņa konvekcijā (siltuma atdeve)	69
	Siltuma atdeves koeficenta noteikšana	71
2.3.	Siltuma pāreja (pārnese)	73
2.4.	Siltumapmaiņas intensificēšana	76
3.	Siltummaiņu aprēķini	79
1.	uzdevums	80
2.	Uzdevums	81
4.	Siltummaiņu lietojums tehnoloģiskajos procesos, papildus dzesēšana un sildīšana	82
4.1.	Tehnoloģiska procesa piemērs	82
4.2.	Pamatsakarības tehnoloģiskajos procesos	82
4.3.	Tehnoloģiskā procesa izmaksas	83
5.	Siltummaiņu aprēķini	84
1.	Uzdevums	84
2.	Uzdevums	85
3.	Uzdevums	87
4.	Uzdevums	88
6.	Siltuma apmaiņas aparāti – kondensatori	90
6.1.	Dzesēšana ar pašiztvaikošanu	90
6.2.	Dzesēšana ar ledu vai ūdeni, aukstuma aģentiem	91
6.3.	Tvaiku kondensācija	92
7.	Dūmgāzu dziļas dzesēšanas siltummaiņi un to aprēķinu specifika	93
7.1.	Kurināmā degšana	94
7.2.	Sadegšanas zudumi	95
7.3.	Tvaika-gāzu maisījumi	96
	Mitrs gaiss (dūmgāzes)	96
	Mitra gaisa diagramma	97
7.4.	Dūmgāzu dzesēšanas iekārtas	98
	Netieša kontakta dūmgāžu dzesētājs	100
	Tieša kontakta dūmgāžu dzesēšana	100
	Skrubera pildījuma materiāli	102
	Skrubera ar pildījumu siltumbilance	105
8.	Lekcija	107
1.	Siltuma sūkņu attīstība	107
2.	Karno cikls	107
3.	Siltumsūkņu darbības teorētiskie pamati	110
	Iekārtas darbības attēlojums p-V diagrammā	113
	Siltumsūkņa darbības rādītāji	114
4.	Siltumsūkņa enerģijas pārveides koeficients (COP vai K)	114
5.	Siltumsūkņu klasifikācija	116
5.1.	Fizikālie procesi	116
5.2.	Darba vielas	117
5.3.	Siltumsūkņu tipi pēc izmantotā siltuma avota veida	117
6.	Siltumsūkņu konstrukcijas	118
6.1.	Kompresijas siltumsūkņi	118
6.2.	Absorbcijas siltumsūkņi	118
6.3.	Termoelektriskie siltuma sūkņi	120
6.4.	Hibrīdās siltumsūkņu sistēmas	120
6.5.	Braitona cikla siltumsūkņi	121
6.6.	Stirlinga cikla siltumsūkņi	121
6.7.	Bernulli siltumsūkņi	122
7.	Ārējie enerģijas avoti	122
7.1.	Āra gaisa siltumsūkņi	122
7.2.	Nostrādātā gaisa siltumsūkņi	124
7.3.	Zemes siltumsūkņi	125
	Zemes siltuma sūknis ar vertikālo grunts kolektoru	125
	Zemes siltumsūknis ar horizontālo kolektoru	126
	Ūdens siltumsūkņi	127
8.	Siltumsūkņu lietojums	128
9.	Siltumsūkņu aprēķini	128
1.	Uzdevums	128
2.	Uzdevums	131
3.	Uzdevums	131
4.	Uzdevums	132
	Izmantotā literatūra	134

Extract

Katlu iekārtu veido iekārtu komplekss, kas atrodas speciālā telpā un kalpo, lai pārvērstu kurināmā ķīmisko enerģiju siltuma enerģijā un pievadītu to siltumnesējam. Šāda veida enerģiju patērētājam nesīs karsts ūdens vai tvaiks. Tādēļ ir nepieciešamas speciālas iekārtas, kas ražos karstu ūdeni vai tvaiku.
Ūdens sildīšanas katli tvaiku neražo, bet tikai uzkarsē ūdeni apkures vajadzībām un karstā ūdens apgādei.
Iekārtas, kuras dod karstu ūdeni ir iedalāmas trīs režīmu veidos:
iekārtas, kas ražo karsto ūdeni līdz 95oC;
iekārtas, kas ražo karsto ūdeni līdz 120oC (piem. A/s Rīgas Siltums);
iekārtas, kas ražo karsto ūdeni līdz 150oC.

Ja iekārta ražo tvaiku, ir jāaplūko divi gadījumi:
1)iekārta var dot mitru piesātinātu tvaiku, kuram sausuma pakāpe x ir no 0,95 līdz 0,98;
2)iekārtas, kuras ražo pārkarsētu tvaiku, kuru var klasificēt pēc spiediena un temperatūras (šādu tvaiku parasti izmanto turbīnās elektroenerģijas ražošanai).
Mitrs piesātināts tvaiks – sauss tvaiks samaisījies ar ūdens pilieniem. Temperatūra ir 100 oC pie 1 atm.
Sauss piesātināts tvaiks – tvaiks bez ūdens pilieniem ar temperatūru 100 oC pie 1 atm un ir neredzams.
Pārkarsēts tvaiks – sausā piesātinātā tvaika pārkarsēšana pie 1 atm, iegūstot lielāku temperatūra par 100 oC.
Katlu iekārtas var klasificēt arī pēc jaudas:
ja jauda ir 100÷200 kW, tad mazas jaudas katli (privātmājas);
ja jauda ir 1÷50 MW, tad vidējas jaudas katli (mikrorajonu katlumājas);
ja jauda ir .... > 50 MW, tad lielas jaudas katli (TEC-1, TEC-2 u.c.).
Savukārt, tvaika katla iekārtas parasti klasificē pēc ražīguma.
Klasificējot katlu iekārtās pēc izmantotā kurināmā veida:
katli, kuros izmanto cieto kurināmo;
katli, kuros izmanto šķidro kurināmo;
katli, kuros izmanto gāzveida kurināmo.

Pēc nozīmes katlu iekārtas var iedalīt:
enerģētiskās – iegūtais siltums tiek izmantots elektroenerģijas ražošanā, pārpalikumu var izmantot apsildei u.c. vajadzībām (viena no lielākajām TEC ir Dānijā Avedorē, kurā izmanto akmeņogles, bet citā Dānijas pilsētā Alborgā ir TEC, kurā strādā ar biomasu vai akmeņoglēm);
ražošanas – iegūtais siltums paredzēts ražošanas procesa nodrošināšanai, pārpalikumu var izmantot apsildei u.c. vajadzībām;
apsildes – siltums tiek izmantots apsildes vajadzībām, pēc lieluma tās var iedalīt:
rajonu katlu iekārtas – paredzētas, piemēram, pilsētas mikrorajona apsildes nodrošināšanai;
grupu katlu iekārtas – paredzētas vairāku ēku vai kvartāla apsildes nodrošināšanai;
vietējās katlu iekārtas – paredzētas vienas vai izņēmuma gadījumā vairāku tuvu stāvošu ēku apsildei.…

Author's comment

Work pack:

GREAT DEAL buying in a pack ➞ your savings −5,20 €

Diskrētā elektronika
Summaries, Notes13 Physics
Energotehnoloģija
Summaries, Notes118 Vehicles, Power Industry, Physics
Tests elektromontieru specialitātē
Summaries, Notes10 Physics, Computers, Consumer Electronics

Work pack Nr. 1237065

Purchase a work pack of 3

Show work pack

Summaries, Notes

Technologies

Vehicles

Energotehnoloģija