Ēnu ekonomika nav nekas neparasts- tā sastopama visās pasaules valstīs, pat tādās, kas pieskaitāmas pie augsti attīstītām. Tā ir pastāvējusi un pastāvēs vienmēr, jo vienmēr būs cilvēki un institūti, kam vai nu pastāvošie noteikumi ir par grūtiem, lai tiem pakļautos, vai savukārt tas ir izdzīvošanas jautājums. Tas var būt arī azarts apiet esošo sistēmu. Iemesls vienmēr atradīsies, lai kāds tas arī nebūtu. Par pelēko- jeb ēnu- to sauc tās īpašās dabas dēļ- tā pastāv līdzās fiksējamai un noteiktai ekonomiskai kārtībai, bet ir neskaidra pēc principiem, motīviem, kas ir tās pamatā. Tā arī nav tieši izmērāma un “taustāma”. Tas, ka ēnu ekonomika pastāv, vienmēr būs fakts- svarīgāki jautājumi ir par tās lielumu, dinamiku un ietekmi uz valsts tautsaimniecības daļām kopumā.
Kāpēc tā ir iespējama? To veicina dažādas nepilnības valsts likumdošanā, zems iedzīvotāju ienākumu līmenis, zema iedzīvotāju tiesiskā un ekonomiskā kultūra, dažādi ierobežojumi, kas uzlikti preču un pakalpojumu cenām- griesti vai grīda, kvalitātes noteikumi, kontroles trūkums un citi faktori.
Latvijā ēnu ekonomika tiek lēsta ap 30% no iekšzemes kopprodukta, Vācijā, valstī ar kuru šajā darbā Latvija tiks salīdzināta –ap 15%.Interesanti minēt, ka Vācijā novērojams ēnu ekonomikas pieaugums.
Finansu joma nav nekāds izņēmums. Darījumus ar naudu un vērtspapīriem regulē stingri noteikumi, un prasības ir diezgan augstas. Vēl jāmin, ka notikumi šeit bieži ir saistīti ar samērā augstu risku un tam atbilstošu vēlēšanos un nevēlēšanos riskēt. Ja, piemēram, bankas baidīsies riskēt aizdot naudu vai šī procedūra būs pārāk sarežģīta, var atrasties uzņēmīgas personas, kas gatavas šo naudas summu izsniegt.…
