Izoenzīmi - viena E strukturāli atšķirīgas formas. E, kuriem ir izoenzīmi, ir ar 4ējo struktūru un sastāv no vismaz 2 atšķirīgām subvienībām (AS). Viena E izoenzīmiem ir kopīgs specifiskums – t.i. katalīzē vienu un to pašu reakciju, bet atšķiras ar savu lokalizāciju.
1) Laktātdehidrogenāze (LDH) – katalīzē laktāta oksidāciju. Organismā atrodas dažādos audos. To palielināšanās asinīs vērojama miokarda infarkta vai hematolītiskās anēmijas gadījumā. Ja asinīs palielinājies LDH aktivitāte, tas liecina par pataloģisku procesu, bet nenorāda procesa vietas norisi. LDH būvēta no 4 subvienībām (H –sirds, M – muskuļu subv. ). Atkarībā no subvienību izkārtojuma, rodas 5 dažādi izoenzīmi: HHHH LDH1, HHHM – LDH2 – raksturīgs miokardam, eritrocītiem
MMHH – LDH3 – raksturīgs liesai, nierei
MMMH – LDH4, MMMM – LDH5 – raksturīgs aknām, muskuļiem
Nosakot, kuras izoenīmu formas ir palielinājušas LDH līmeni asinīs, var precīzāk noteikt pataloģiju.
2) Kreatīnfosfokināze (KPK) – katalīzē atgriezenisku kreatīna fosforilēšanu uz ATP rēķina. Visvairāk sastopams skeleta muskulatūrā, mazāk – miokardā, vismazāk – smadzenēs. KPK veidots no 2 subvienībām (M- muskuļu, B - smadzeņu). Atkarībā no subvienību izkārtojuma, rodas 3 dažādi izoenzīmi: MM – skeleta muskuļos, MB – miokardā, BB – smadzenēs. Diogonistiskā nozīme MB izoenzīmam- tā pacēlums vērojams asins plazmā 6h pēc miokarda infarkta.
…