Epilepsija

Epilepsijas slimniekiem izdala lēkmjveida traucējumus, epileptiskās psihozes, epileptiskās pārmaiņas personībā.
Epilepsijas lēkmes var izpausties dažādi – gan ar samaņas zaudēšanu, gan bez tās. Visizplatītākās ir tā dēvētās lielās ģeneralizētās epilepsijas lēkmes, kad cilvēks zaudē samaņu, viņa elpošana palēninās, dažkārt pat apstājas. Lēkme sākas ar auru, kuras izpausmes ir dažādas atkarībā no bojājuma perēkļa lokalizācijas smadzenēs. Parasti slimnieks jūt auru un lēkmes tuvošanos. Seja kļūst zilgana, skatiens sastindzis. Šī fāze ilgst apmēram 30 sekunžu, pēc tam ķermenis sāk raustīties, t.i. sākas krampji., izdalās siekalas, bieži notiek arī spontāna urinēšana un mēles sakošana. Kopumā lēkme ilgst vienu divas minūtes. Pamostoties slimnieks notikušo nespēj atcerēties, jūtas noguris un vēlas pagulēt. Atsevišķas krampju lēkmes cilvēka dzīvību neapdraud. …