II. Dziedājums
Kādas dienas rītā Lāčplēsis kopā ar savu tēvu – Lielvārdes kungu, pastaigājoties runāja par dieviem un to spēkiem, kad nolēma atpūsties. Pēkšņi no krūmiem izskrēja lācis, kurš pēkšņi skrien virsū Lāčplēša tēvam. Lāčplēsis glābdams tēvu lāci pārplēsa pušu kā tādu mazu jēriņu. Lāčplēša spēks izskaidrojams ar to ka kāds vīrs- Vaidelots bērnībā bija atradis Lāčplēsi pie lācenes zīžot tās pienu. Tā nu vīrs atnesis Lāčplēsi pie Lielvārdes kunga tā audzināšanā, un pats aizbraucis. Pēc atgadījuma ar lāci Lāčplēsis nolēma doties uz Burtnieku pili zinības gūt. Pa ceļa viņš bija iegājies arī pie Aizkraukles pils kunga, kura pilī viņš sastop Spīdalu - Aizkrauklieša meitu, kura izrādījās ragana un nu vēlēja Lāčplēsim ļaunu. Spīdala mēģināja atbrīvoties no Lāčplēša iemetot viņu velna bedrē, no kuras viņu izvilka Staburadze. Pamostoties viņš iepazinās arī ar vienu no Staburadzes daiļajām meitiņām – Laimdotu, kura ieguva Lāčplēša sirdi. Turpinot ceļu Lāčplēsis ceļā iegūst sev jaunu draugu –Koknesi, ar kuru viņš dodas uz Burtnieku pili pēc zināšanām.…