Ernsts Kasīrers ( 1874.-1945.) dzimis 1874. gadā Braslavas pilsētā, Silēzijas novadā, kurš ietilpa Austroungārijas impērijas sastāvā. Šobrīd tā ir Vroclavas pilsēta Polijā. 1892.- 1899. gados viņš studēja filozofiju Berlīnes, Leipcigas, Heidelbergas un Mārburgas universitātēs. 1899. gadā tika aizstāvēta doktora disertācija “Matemātiskās un dabaszinātniskās izziņas kritika Dekarta darbos”.
1907.gad iznāca Kasīrera darbs divos sējumos “Izziņas problēmas jauno laiku filozofijā un dabaszinātnēs”. Tas ieguva labas atsauksmes daudzu filozofu vidū. Pateicoties grāmatas panākumam, Kasīrers ieguva privātdocenta vietu Berlīnes universitātē.
1919. – 1933. gados viņš strādāja par filozofijas katedras vadītāju Hamburgas universitātē. Šeit filozofs kļuva par aktīvu simbolisma virziena piekritēju kultūras filozofijas kontekstā. Tobrīd tapa viņa fundamentālākais darbs “Simbolisko formu filozofija”.
Divdesmitajos gados iznāca vairāki darbi, kas bija veltīti simbolisma tematikai: “Valoda” (1923.), “Mītiskā doma” (1925.), “Valoda un mīts” ( 1925.).Kopš 1933. gada Kasīrers strādāja vairākās universitātēs: 1933. – 1935. gados Oksfordā, 1935. – 1941. gados Gēteborgā, Zviedrijā, 1941. – 1945. gados Jēlā, ASV. 1944. gadā ASV iznāca grāmata “Eseja par cilvēku”. Tas tiek uzskatīts par otro nozīmīgāko darbu un ievadu tiem, kuri vēlētos iepazīties ar Kasīrera simbolisma izpratni.
Ernests Kasīrers savā darbā „Eseja par cilvēku” nelieto specifisko terminoloģiju, darbs uzrakstīts skaidri un vienkārši. Autora galvenā tēma ir saistīta ar cilvēku, tāpēc grāmatā ir nodaļas:Kas ir cilvēks?,Cilvēks un kultūra.
Uz jautājumu: “Kas ir cilvēks?”, pēc Kasīrera viedokļa var atbildēt tikai paskatoties viņam acīs, tiekoties vaigu vaigā.„Cilvēku piesaka kā būtni, kas pastāvīgi sevi meklē, būtni, kam visu laiku jāvērtē un rūpīgi jāpārbauda savas eksistences nosacījumi. Tādā pārbaudē, kritiskā attieksme pret savu dzīvi, atklājas cilvēka mūža patiesā vērtība.” …
