ES ekonomiskā integrācija un EMS (EMU) perspektīvas

Desmit valstis, to starpā arī trīs Baltijas valstis, 2004. gadā kļuva par oficiālām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tā bija līdz šim lielākā paplašināšanās Eiropas Savienības vēsturē. Loģiski, ka jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis bija mazāk attīstītas, tās būtībā visās jomās bija vājākas par vecajām ES dalībvalstīm. Lai arī jaunās dalībvalstis spētu integrēties ES politikās, tās struktūrās, ES dzīvē arvien svarīgāku nozīmi sāka ieņemt tieši integrācijas ekonomika.
Eiropas Savienības ekonomiskās integrācijas galvenais mērķis ir kohēzijas nodrošināšana. Kā jau ievadā minēju, desmit jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis, kurām vēlāk pievienojās vēl divas, bija gan ekonomiski, gan politiski, gan institucionāli vājākas, nekā piecpadsmit vecās ES dalībvalstis. Lai Eiropas Savienība spētu veiksmīgi funkcionēt un arī attīstīties, tai ir jācenšas sasniegt vienāds līmenis visās dalībvalstīs. Lai šo līmeni sasniegtu, pēc iestāšanās ES un daļēji arī jau pirmsiestāšanās periodā ES realizēja kohēzijas politiku. Būtībā šī kohēzijas politika tiek realizēta caur dažādu struktūrfondu un finansiālās palīdzības mehānismiem. …