"Es" koncepcijas attīstības īpatnības agrīnās bērnības periodā

Gada pirmajā trešdaļā bērnu ļoti nodarbina mācīšanās staigāt. Pilnveido spēju apsēsties un piecelties bez citu palīdzības, kā arī stabili sēdēt. Spēj veiklāk rīkoties ar rokām un kājām. Viņš spēj uzlikt klucīti uz klucīša tā, ka tie turas līdzsvarā, paņemt priekšmetus no vienas rokas otrā, paspert bumbu ar kāju, pasniegt priekšmetus, ko viņam palūdz. Ar rokām viņš arī kaut ko izjauc, atver iztukšo, pētī un visur, kur parādījās, atstāj aiz sevis nekārtību. Viņš gribētu darīt daudz ko, jo, daudz, ko jau ir sapratis, bet nespēj vēl iecerēto realizēt, tāpēc bieži jūtās vīlies vai dusmojas.
Bērns iegūst aizvien lielāku patstāvību un bieži to pieprasa, ir īstais laiks viņam mācīt rūpēties par savu ķermeni un ļaut to darīt pašam. Rokas kļūst veiklākas, ar lielāko preiku zīmē. Turpinās garīgā attīstība. Bērns kļūst neatlaidīgāks un vairāk koncentrējas. Spēj ilgāk nodarboties ar vienu un to pašu un gūt labus panākumus jomās, kas viņu interesē. Bērns spēj atšķirt apaļos priekšmetus no stūrainajiem un izveidot divas kaudzītes atkarībā no šīs pazīmes. Tas pats tiek izdarīts ar krāsām un pie reizes iemācās arī krāsas nosaukt.…