Aristotelis bija pirmais grieķu autors, kas ētikai veltījis speciālus sacerējumus. Viņš uzskatīja, ka ētikai ir praktisks mērķis: noskaidrot, kā cilvēks var kļūt krietns, un, kā palīdzēt sasniegt šo krietnību. Ētika nodarbojas ar tieksmju un prāta saskaņošanu, pareizās rīcības problēmu, lai cilvēks dzīvotu labi. Par svarīgāko tikumu viņš uzskatīja taisnīgumu. Aristotelis izveidoja teleoloģisko ētiku, kas izrietēja no cilvēka prasmes risināt jautājumus, kura ir pareizākā rīcība, lai sasniegtu augstāko mērķi, augstāko labumu – svētlaimi, saistot to ar tikumības pilnveidošanu.
Ētika ir mācība par labo un ļauno un tā izpausmēm cilvēka rīcībā un uzvedībā. Tās izpētes objekts ir morāle un tikumība.…