MONOHRONISKA VAI POLIHRONISKA? Vācijā ir viena no monohroniskākajām kultūrām pasaulē (lai gan virzienā uz valsts dienvidiem un austrumiem pastiprinās polihronisma tendence). Vilcieni pienāk ar minūtes precizitāti; ierēdņi nedrīkst nokavēt sanāksmi (kavēšanās gadījumā sanāksme sākas bez viņiem, un durvis tiek slēgtas); pedantiski tiek ievērots plāns, dienas kārtība un tamlīdzīgi noteikumi. Ja jūsu plāni ir jāmaina, ja esat spiesti aizkavēties, ja atgadās kaut kas neparedzēts, jums obligāti un pēc iespējas ātrāk ir jāinformē par to attiecīgās amatpersonas. Nekas nevar būt pārāk daudz, pārāk rūpīgi un pārāk pamatīgi plānots. Itin visam atliek diezgan laika un vietas; rūpīgi plāno kā darbu, tā brīvo laiku (piemēram, vāciešiem ir vairāk svētku dienu nekā jebkurai citai attīstītai valstij, un viņu personīgā dzīve ir neaizskarama); parasti darbs ir pilnīgi šķirts no atpūtas.
Riskēt vai izvairīties no riska?
Kopumā vācieši no riska izvairās. Pirms jaunu ideju pieņemšanas, pirms pārmaiņu realizēšanas, pirms grozījumu atzīšanas vāciešiem jāzina, kāpēc tas jādara. Galu galā, viņiem droši vien jau ir izstrādāta metode vai sistēma, kā analizēt ierosināto pārmaiņu, un tā droši vien ir izrādījusies efektīva. Ja vien cēlonis kaut ko darīt citādi nav patiesi ļoti svarīgs, saprotams un pierādīts, vācieši to neatzīs. Tiek analizēta informācija, vākti dati un tikai pēc to ļoti rūpīgas izvērtēšanas tiek pieņemti lēmumi. Vāciešiem nav raksturīga spēja elastīgi mainīt dzīves ritmu un eksperimentēt.
Kā sabiedrībai vislabāk sazināties ar ārējo pasauli?
ŠAURA KONTEKSTA TIEŠIE VAI PLAŠA KONTEKSTA NETIEŠIE KOMUNIKATORI? Vācu valoda kombinācijā ar vācu kultūras metodiskajiem, uz detaļām orientētajiem aspektiem ir veidojusi verbālās komunikācijas formu, kurai bieži vien piemīt ļoti tiešs, šaura konteksta raksturs. Vārdus lieto tieši tajās nozīmēs, kurās tos jālieto (tāpēc ir ļoti svarīgi vācu runātājus, it īpaši, kad viņi izsaka apgalvojumus, nepārtraukt). Amerikāņa ausij šis strupais, precīzais runas veids var šķist skarbs un pārāk pašpārliecināts; patiesībā tā tas nemaz nav. Šāds runas veids izriet no vāciešu centieniem aprobežoties ar fakta konstatāciju. Tas visbiežāk vērojams darba attiecībās, taču ikdienas situācijās vāciešu savstarpējo attiecību stils var būt elastīgāks un rotaļīgāks.…
