Etiķskābe tiek izmantota gan pārtikas rūpniecībā, gan arī organisko krāsvielu šķīdināšanai, medikamentu, plastmasu, sintētisko šķiedru ieguvē, mikrobioloģiskajā sintēzē par oglekļa avotu u. c. Etiķis kurš iegūts mikrobioloģiski ir ar patīkamu aromātu un garšu, ko tam piedod rūgšanas procesā nelielos daudzumos izdalītie esteri, piemēram, etilacetāts, kā arī spirti un skābes. Etiķskābes baktērijas pieder pie Acetobacter ģints. Tās ir 0,5 – 8 µm garas gramnegatīvas ar viciņām, obligāti aerobas nesporulējošas nūjiņas. Šīs baktērijas būs atrodamas gan kustīgas, gan nekustīgas. Baktērijas labi attīstās skābā vidē (pH 5,4 – 6,3), kur zemākā robeža ir pH 3. Iepriekš pieminētā Acetobacter baktēriju ģints suga spēj oksidēt spirtu līdz CO2 un H2O, kura oksidācija noris lēnāk nekā sākuma posms. Vēl bez Acetobacter ģints baktērijām ir atrodamas Gluconobacter sugas, šīs baktērijas etiķskābi oksidēt nespēj, kā to var izdarīt Acetobacter ģints baktērijas. Galvenās atšķirības starp šīm divām ģintīm ir – uzkrātās etiķskābes daudzumu, šūnu izmēri un vēl citas īpašībās. Etiķskābes baktēriju optimālā temperatūra ir 30 °C.