Farmakognozija - Atracēni, Fenoli, Sirds glikozīdi

Atracēni
1. Definīcija – Viena no dabā esošu fenolsavienojumu grupām; struktūras pamatā ir
policiklisks aromātisks savienojums – antracēns ar oksidētu vidējo benzola
gredzenu;
2. Atrodami – pelējuma sēnēs, ķērpjos, skuju kokos, ziedaugos, kā arī dažos
kukaiņos un jūras iemītniekos;
3. Uzkrāšanās augos – pamatā mizā, koksnē, pazemes orgānos, bet arī ir augļos,
lapās un lakstos; (Ziedos nav)
4. Vairāk atrodami - Rubiaceae (rubiju) dzimtā, Polygonaceae sūreņu) dzimtā,
Rhamnaceae (pabērzu) dzimtā, Hypericaceae (asinszāļu) dzimtā, Leguminosae
(syn. Fabaceae) (tauriņziežu) dzimtā;
5. Drogas sagatavošana – žāvē istabas temperatūrā vai 50 grādos pēc Celsija, dažas
drogas var žāvēt līdz 70 grādu temperatūrai, bet nepārsniedzot 80 grādus pēc
Celsija, jo tad sākas glikozīdu šķelšanās;
6. Drogu glabāšana – sausā, labi vēdināmā, vēsā, noēnotā vietā, no 3 līdz 5 gadiem;
7. Darbība – pamatā laksatīva (caureju izraisoša).
8. Smaillapu kasija – ilgstoši lietojot samazinas efekts, organisms ar laiku pierod.
Uzglabā 3 gadus.
9. Auga ģints un suga: Ārstniecības rabarbers – Rheum officinale, rabarbers,
palmlapu – Rheum palmatum; …