Filozofija – no grieķu valodas philosophia – philein – mīlēt;
sophia – gudrība.
Filozofija ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārīgajiem principiem, arī mācība par esamības un izziņas vispārīgiem principiem, kā arī filozofiska mācība, pasaules uzskats, prātojums, uzskatu kopums.
Jautājumi par esamības jēgu, par visu lietu būtību, par apkārtējās pasaules izpratni, par cilvēka vietu pasaulē ir mūsu domāšanas pamats, tādēļ atbildes, kādas filozofija sniegusi kopš antīkās sabiedrības laikiem līdz mūsdienām kaut arī mainījušās, tomēr savā būtībā tās ir palikušas tādas pašas. Filozofi darbojas tajā pašā garīgajā vidē, ko veido gan reliģijas, gan politoloģijas darbinieki, gan literāti, gan mākslinieki, kuri centušies saprotami izskaidrot un iespēju robežās uzskatāmi parādīt svarīgākās problēmas, kā izprast kopsakarības starp priekšstatiem, savstarpējām attiecībām, sabiedrības iekārtu, kultūras iemaņām un normām, un realitāti, esamību.