1.Filozofijas priekšmets un loma kultūrā
No senas Grieķijas valodas nākušais jēdziens "filozofija" nozīme to pašu ko gudrības mācība un atbilstoši vārds "filozofs'' gudrības draugs, kam raksturīga tieksme pēc jebkāda veida izziņas.
Atšķirība no atsevišķiem zinātnēm. F. Nenodarbojas ar kādu vienu norobežotu īstenības sektoru, bet ar visa esošo kopumu, lai atklātu tā būtību un esības kopsakaru un lai sniegtu cilvēkiem jēgu un vērtības. F. Metodes un priekšmets nav iepriekš stingri nosacīts, bet gan tā pati nosaka tos ikreiz no jauna. F. Process, kura cilvēks cenšas gūt skaidrību par sevi pašu un savu pasauli, ir nebeidzams un ir ikviena laikmeta primārais uzdevums. Savos atzinumos un secinājumos F. Centusies a) aptvert viss esošo jeb pasaule kopumu (kosmoss, universums) b) izdalīt būtisko- galveno, svarīgāko c) tieši vai pastiprināti apjēgt lietu un parādību nozīmi cilvēka dzīvē, to vērtību. arī pašas cilvēka eksistences jēgu.
Atbildot uz jautājumu ko izzina, apjēdz un skaidro F., mēs raksturosim F. Priekšmetu. Tās priekšmets ir viss Esošais: gan garīga, gan materiāla īstenība, kultūras procesi un, protams, paša dzīve. Līdzas zinātnei un mākslai F. Ir patstāvīga cilvēka garīgas darbības izpausmes. Tāpāt kā māksla , tā var balstīties radoša intuīcijā. Tāpat ka zinātne, tai ir savas apakšnozares, sava jēdziena sistēma un patstāvīgas metodes, kas nepieciešamas, lai rastos teorijai. Atkarība no spec. Problemātikas un priekšmeta jomas F. Izšķir patstāvīgas nozares ( disciplīnas) Antropoloģija - centieni izzināt cilvēka dabu.…
