Filosofijas lomu teoloģijā
Personīgi izvērtējot, es neizvēlētos pilnībā nodalīt filosofiju no teoloģijas, jo pamatā strukturāli šīs divas nozares abas ir tās, kuras fokusējas uz jautājumu uzdošanu, to atbilžu meklēšanu, kas ir saistīti ar „Esību”, cilvēciskās pasaules lietām un tās sākumu, galu. Atšķirība starp šim nozarēm atklājas tikai atbilžu formā- teoloģija kā visa notiekošā pamatu asociēs ar kaut ko transcendentālu, kas atrodas ārpus šīs pasaules, kādu, kurš ir radījis pasauli ~ apli, bet pats atrodas ārpus tā, taču filosofija atbildes meklēs šī paša konkrētā apļa posmos, kļūstot tam par ceļu, kur vienu patiesības formu var nomainīt nākamā, respektīvi atbildes uz iepriekš uzdoto jautājumu var mainīties atkarībā no konkrētā laika un dzīves posma, kurā jautātājs atrodas. Tā ir realitāte (pasaule), kura izmaina atbildes (no filosofijas perspektīvas), taču no teoloģijas skata punkta atbilžu forma tiek asociēta ar ilūziju (piem: Dievs), kas nav pierādāma reālija, tā ir ideja, kuru pats indivīds ar savu domu palīdzību cenšas materializēt kā reālu, līdzās pastāvošu būtni.
Filosofiju un Teoloģiju vieno domāšana, tāpēc, lai atrastu atbildes uz šiem jautājumiem- kā iepazīt pasauli, attīstīt gribas spēju, kas nodrošinātu cilvēka dzīves kvalitāti, abām šīm nozarēm būtu jāapvienojas unikālās atbildes definēšanā, jākalpo kā līdzvērtīgiem kritērijiem, lai cilvēks spētu izšķirties par šķietami pareizāko atbildes formu. …