1. Filozofijas priekšmeta raksturojums. Komunikāciju filozofija.
Filozofija kā zinātne radās 2.–1.gs.p.m.ē.–Sen.Indijā un Ķīnā;
7.-6.gs.p.m.ē.Sen.Grieķijā
Philosophia – gudrības mīlestība; philosophos – pēc gudrības tiekošais, gudrību mīlošais. Pirms Homēra un Hēsioda 8.-7.gs.p.m.ē.vārdu philosophia nepazina, bet bija pazīstami philo – tieksme, vēlme u.c.
21.gs. filozofijā pazīstami vairāk kā 20 virzieni. Pastāv daudz un dažādas izpratnes par filoz. priekšmetu. Piem., angļu zinātnieks B. Rassels (1872 – 1970): filozofija ir kaut kas vidējs starp teoloģiju un zinātni.
Latviešu filozofs P. Dāle: filozofija ir principiāla un sistemātiska apcere par dzīvi un pasauli.
Krievu filoz. N. Berdjajevs: filozofija ir zinātne par garu kā par cilvēcisko eksistenci.
Vācu filozofs K. Jaspers: filozofija tā ir filozofiska ticība un kā tāda ir mūsu domāšanas pamats.
Franču filoz. R. Ārons: filozofijas uzdevums ir pētīt moderno, industriālo sabiedrību un tās politiskās sistēmas.
Filozofijas kā zinātnes struktūra ir - socioloģija, loģika, ētika, filoz. vēsture, estētika. Filoz. pēta – ontoloģijas(māc. par esamību), gnozeoloģijas(par izziņu), aksioloģijas (par vērtībām) un pasaules uzskatu probl.
Komunikāciju filozofija – saskarsme, kontakts. Šis ir jaunākais un modernākais filoz. virziens, pētot saskarsmes problēmas tiek risināti jautājumi par solidaritāti, toleranci, brīvību. Pēta komunikāc. telpu, laiku veidus. Par būtisku uzskata problēmu atgriezeniskās saites, t.i., vai kāds dzird, saprot, uzklausa u.tml. Idejas ir aizgūtas no dzīves filozofijas, hermeneitikas eksistenciālisma, u.c. virzieniem, kuros tiek risināta cilvēka komunikāc. problēma. Daudz idejas aizgūtas no eksistenciālista K. Jaspera. Viņš uzskatīja, ka moderna sabiedrība veido tehniski totalitāru sabiedrību; tajā valda zinātniskās pieejas veidi pasaulē. Arī cilvēkus skata kā zinātnes objektus. Taču Jaspers uzskata, ka tas nav iespējams, jo cilvēka eksistence nav zinātniski raksturojama, jo katra cilvēka eksistence ir neatkārtojama; cilvēks ir mīkla, jo tā dzīvē ir visādas robežsituācijas (pārdzīvojumi, bailes, nāve), Cilvēks nevar dzīvot bez citiem , viņam ir vajadzīga komunikācija. Ir 2 komunikāc. veidi. – ar cilvēkiem – komunicējot tikai ar cilv, veidojas neīstā komunikāc, nevar iegūt adekvātu izpratni, mūs nesaprot. Tas padziļina pārdzīvojumus robežsituācijas.
-ar Dievu (transcendence) –jeb īstā komunikāc. Tas, kas stāv pāri jutekliskai pasaulei. Šī komunikācija saistīta ar patiesības apjausmu, ka cilvēka parādīšanās pasaulē nav atkarīga no viņa. Šis filoz. pamati sakņojas Bībelē.
Komunikācijas problēmas risināja arī franču filoz. G. Marsels (1883 – 1969) – 1951.gadā veicis pētījumu „Esamības noslēpumi”. Marsels uzskatīja, ka viņa saskarsmes rezultātā dzimst patiesība. Cilvēks ir noslēpums, tā būtību nevar izskaidrot ar loģiskiem terminiem, visi cilvēki ir Kristus bērni. Īstā komunikācija ir mīlestības piesātināta attieksme. Viņš sevi dēvēja par kristīgo Sokrātu.
2. Filozofija un pasaules uzskats. Filozofija un kultūra.
…
