Agnosticisms – termins, lai apzīmētu filozofisku pozīciju, kas noliedz esamības patieso pamatu, Dieva izzināmību. Plašākā nozīmē, ka pasaule nav izzināma.
Aksioloģija – mācība par vērtību iedabu, to vietu iedabu, vērtību pasaules struktūru.
Antinomija – pretruna starp vairākiem spriedumiem, kuri katrs par sevi ir patiesi.
Apeirons – kvantitatīvi un kvalitatīvi neierobežotais un nenoteiktais pirmsākums.
Apofātiskā teoloģija – metode ar kuras palīdzību Dievs tiek izprasts noliedzot viņa īpašības. Tādejādi tiek pierādīts, ka Dievs ir kaut kas tāds, kas atrodas principiāli ārpus cilvēka saprašanas priekšmetiem.
Aporijas – šaubas, strupceļš, kurā iemaldās domāšanā tiecoties pēc patiesības.
Arhetips – kaut kas sākotnējs uz ko balstās interpretācija, taču pats par sevi paliek nezināms un ko var vienīgi hipotētiski rekonstruēt.
Atrakse – dvēselisko ciešanu, baiļu un satraukuma projiene, kā laimes nosacījums.
Atribūts – būtiskas, neatņemamas priekšmetu īpašības.
Averoisms – viduslaiku izplatīta mācība * patiesa reliģija un patiesa filozofija sakrīt. * mācība par pasaules mūžību. * pastāv visiem tikai viena kopīga mūžīgā dievišķā un saprātīgā dvēsele. Individuālas dvēseles ir mirstīgas.…