Redzams, ka liela daļa piedāvāto klasisko metožu balstās uz teorijas un prakses attīstīšanu. Metodes, kuras darbotos uz apziņas veicināšanu ir samērā maz. Protams, lielākā daļa prakses metožu arī nedalāmi ir par apziņas veidošanu. Bet, ja pieņemam, ka apziņa tiek veidota pirms prakses, tad domāju, ka nepieciešams padomāt par nestandarta metodēm, kā, piemēram, pētījums kā apziņas metode. Piemēram, stundas sākumā skolēnus aicina nevis atbildēt, ko viņi zina par tēmu, bet piedāvā problēmsituāciju, kurai liek izvirzīt hipotēzi, kā situācija varētu atrisināties. Tālāk vingrinoties un apgūstot pamatzināšanas, skolēni veido izpratni par problēmu un mācību stundas beigās ir gatavi atbildēt uz izvirzīto problēmu un viedo izpratni par situāciju.
1.3. Vērtēšana
Attiecībā uz vērtēšanu jāievēro Ministru kabineta noteikumos par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu noteiktie izglītojamo iegūtās vispārējās vidējās izglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība.
Vērtēšanas organizētājs un vērtētājs:
• atbilstoši vērtēšanas mērķim izmanto diagnosticējošo, formatīvo un summatīvo vērtēšanu;
• izvēlas piemērotāku vērtēšanas vietu mācību procesā (ievadvērtēšana, kārtējā vērtēšana un nobeiguma vērtēšana);
• izmanto daudzveidīgas vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus;
• izvēlas vērtēšanas saturu atbilstoši mācību priekšmetā noteiktajam skolēna sasniedzamajam rezultātam;
• nosaka vērtēšanas kritērijus un izmanto pārbaudes darba mērķim atbilstošu vērtējuma atspoguļošanas veidu.
Izšķir 3 vērtēšanas veidus: diagnosticējošā, formatīvā un summatīvā vērtēšana. Tabulā apkopoti galvenie uzdevumi katram vērtēšanas veidam.
…
