Secinājumi par iegūtajiem tabulas datiem.
Lielākā sistoliskā un diastoliskā spiediena starpība pēc vingrinājuma izpildīšanas (Av) vērojama volejbolistiem (V grupa) (vidēji 126 mm Hg). Mazākā sistoliskā un diastoliskā spiediena starpība pēc vingrinājuma veikšanas (Av) vērojama fiziski netrenētiem jauniešiem (C grupa) (vidēji 95.5 mm Hg). Atšķirības spiedienu starpībās norāda uz jauniešu fizisko sagatavotību un to, cik labi tie ir trenēti (jo lielāka spiedienu starpība, jo vairāk sportists piemērots izturības sporta veidiem).
Lielākā vidējā spiedienu starpību starpība (Av-Am) vērojama volejbolistiem, mazākā - fiziski netrenētiem jauniešiem. Tas liecina par to, ka vislabākajā fiziskajā sagatavotībā ir volejbolisti.
Secinājumi.
Pētnieciskā darba sākumā izvirzītā hipotēze pēc datu apstrādes un analīzes ir apstiprinājusies - volejbolistiem ir vislielākā asinsspiediena starpība un tieši tādēļ viņi no visām trim sportistu grupām ir visvairāk piemēroti nodarboties ar sportu, kurā nepieciešama izturība.
Fiziski netrenēto jauniešu grupai vērojama vismazākā spiedienu starpība, kas liecina par to, ka šie jaunieši nav piemēroti vai arī nav pietiekami trenēti, lai nodarbotos ar sporta veidiem, kuros nepieciešama izturība. Šie jaunieši nespēj izturēt lielu maksimālo slodzi ilgstoši.
…