Pārvalde un sociālā struktūra
Uz doto brīdi Beļģija administratīvi ir sadalīta 3 reģionos, savukārt ziemeļos atrodas Flandrija, kurā runā flāmu valodā. Interesanti ir tas, ka galvaspilsētas reģionā - Briselē cilvēki runā abās valodās. Gan Flandrija, gan Valonija ir sadalīta vēl piecās provincēs.
Mūsdienu Flandrijas teritorija, pēc katras definīcijas, ir bijusi nozīmīga Eiropas vēsturē kopš viduslaikiem . Šajā laikā tādas pilsētas kā Gente un Brige no vēsturiskā Flandrijas apgabala un vēlāk Antverpene padarīja to par vienu no bagātākajām un urbanizētākajām Eiropas daļām, tirgojot un iepinot kaimiņu zemju vilnu audumam. gan vietējai lietošanai, gan eksportam. Tā rezultātā attīstījās ļoti izsmalcināta kultūra ar iespaidīgiem sasniegumiem mākslā un arhitektūrā, konkurējot ar Itālijas ziemeļiem . Beļģija bija viens no 19. gadsimta centriem rūpnieciskā revolūcija , bet Flandriju sākumā apsteidza franciski runājošā Valonija . 20. gadsimta otrajā pusē un milzīgo valstu investīciju dēļ ostu infrastruktūrā Flandrijas ekonomika strauji modernizējās, un šodien Flandrija un Brisele ir daudz turīgākas par Valoniju. Tie ir vieni no turīgākajiem reģioniem Eiropā un pasaulē.
Viduslaiku kontekstā sākotnējais "Flandrijas apgabals " stiepās ap mūsu ēras 900. gadu no Doveras šauruma līdz Šeldas grīvai un no turienes paplašinājās. Šis apgabals arī joprojām aptuveni atbilst mūsdienu Beļģijas provincēm Rietumflandrijā un Austrumflandrijā , kā arī blakus esošajām Francijas un Nīderlandes daļām . Lai gan šī sākotnējā nozīme joprojām ir aktuāla, mūsdienās termins "Flandrija" attiecās uz plašāku teritoriju un tiek lietots, lai apzīmētu visu Beļģijas holandiski runājošo daļu, kā arī kultūras kustības, piemēram, flāmu māksla. Saskaņā ar Beļģijas valsts reformām 20. gadsimtā Beļģijas daļa no šīs teritorijas tika veidota divās politiskās vienībās: " flāmu kopiena" un " flāmu reģions". Šīs vienības tika apvienotas, lai gan ģeogrāfiski flāmu kopiena, kurai ir plašākas kultūras pilnvaras, aptver Briseli, bet Flandrijas reģions to nedara.
…
