FLANDRIJA - vēsturisks novads Eiropas Rietumos pie Ziemeļjūras. Lielākā daļa ietilpst Beļģijā, daļa Nīderlandē un Francijā.
Flandrija, Valonija un Brisele ir Beļģijas daļas. Beļģija ir viena no vēstures gaitā mākslīgi apvienotajām valstīm, kas Eiropas kartē vēl palikusi nesadalīta. Pārdzīvojusi laikus, kad bruka federācijas un impērijas, sašķēlās Dienvidslāvija, PSRS un Čehoslovakija.
LATVIJA – atrodas Baltijas jūras austrumu krastā, starp Igauniju ziemeļos un Lietuvu dienvidos. Austrumos tai ir 292 km gara robeža ar Krieviju, kā arī robeža ar Baltkrieviju.
Abām ir ļoti izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis. Latvija savieno Krieviju ar A-Eiropu. Flandrija savieno A – Eiropu ar R – Eiropu. Tā atrodas pašā Eiropas centrā gan ģeogrāfiskā gan politiskā nozīmē, jo Beģija ir viena no Eiropas savienības dibinātājām. Flandrija ir Eiropas autoceļu krustpunkts virzienā Z-D un A-R.
Beļģijas pamatiedzīvotāji ir flāmi (51,3 %) un valoņi (40,7 %). Flāmi dzīvo gk. Z daļā (Flandrijā), runā flāmu valodā, valoņi – D provincēs , runā franču valodās. Beļģijā ir ļoti liels ārzemnieku īpatsvars (8 %) iedzīvotāju ; dzīvo itāļi, vācieši, fraņči, holandieši, spāņi. 95 % iedzīvotāju ir katoļi. Apdzīvotības blīvums viens no lielākiem pasaulē 429 cilv./km.
Flandrija
Cīņa par franču un flāmu vienlīdzību ir galvenais, kas šķeļ Beļģijas valsti. 1830.gadā dibinātā Beļģijas valsts ir federācija, kura sastāv no trim reģioniem — franciski runājošo apdzīvotās Valonijas Beļģijas dienvidos, flāmiski runājošo apdzīvotās Flandrijas ziemeļos un divvalodīgās Briseles valsts centrā, kā arī skaitliski niecīgas vācu minoritātes vienā no pierobežas rajoniem.…
