Add Papers Marked0
Paper checked off!

Marked works

Viewed0

Viewed works

Shopping Cart0
Paper added to shopping cart!

Shopping Cart

Register Now

internet library
Atlants.lv library
FAQ
  • Fokusgrupas kā kvalitatīvo pētījumu metode. Metodes raksturīgās iezīmes. Fokusgrupu plānošana un pielietojums

     

    Summaries, Notes6 Sociology

3,99 € Add to cart
Add to Wish List
Want cheaper?
ID number:245737
 
Evaluation:
Published: 30.03.2009.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: 2 units
References: Not used
Extract

Grupu skaita noteikšana ir saistīta ar to, cik ilgs laiks ir atvēlēts pētījumam. Parasti uz vienu fokusa grupu tiek tērēts laiks no vienas līdz divām stundām. Grupu skaits ir viena no primārajām mainīguma dimensijām. Pēc Koldera (1977.) uzskata, ja moderators skaidri nojauš, ko teiks nākamā grupa, tad pētījums var tikt uzskatīts par veiktu. Parasti tas ir trīs četru grupu robežās. Ja pētījuma mērķis ir detalizēta sastāva analīze ar relatīvi nestrukturētu grupu, tad ir nepieciešamas sešas līdz astoņas grupas.
Viens no vērā liekamiem nosacījumiem grupu skaita noteikšanā ir atšķirīgu populācijas apakšgrupu pieprasījuma skaits.


Grupu lieluma noteikšana.

Parasti fokusgrupā ir seši līdz desmit cilvēki. Skaitliski mazākās grupās diskusijas ir dinamiskākas nekā lielākās grupās, bet tās var nebūt tik produktīvas, jo mazāks cilvēku skaits var izstrādāt mazāk ideju. Mazākās grupās diskusijas laikā pie vārda tiek katrs grupas loceklis, kamēr skaitliski lielākās grupās pastāv risks, ka sāks valdīt kāds noteikts viedoklis, kuram pārējie grupas locekļi pakļausies.
Skaitliski nelielās grupās pastāv arī risks, ka tās var izmaksāt dārgāk. Skaitliski lielākajās grupās moderatora iejaukšanās līmenis ir augstāks, jo viņam ir jāspēj noturēt grupa noteiktā temata robežās, kā arī ir jāspēj nodrošināt disciplīna diskusijas laikā. Ņemot vērā iepriekš teikto, mazākais efektīvais skaits grupā ir četri cilvēki, bet lielākais ieteicamais skaits grupā ir 12 cilvēki.
Atlasot dalībniekus fokusgrupai, pastāv risks, ka pētījumā netiks iekļauta kopējā populācijas izlase. Parasti 40% un vairāk dalībnieku nekad nav reprezentējuši plašāku populāciju. Tas ir sevišķi nozīmīgi, ja pētnieka mērķis nav hipotēzes pārbaude, bet citu pieredzes pētniecība un nākotnes izredžu pētīšana. Tipisks risinājums šai problēmai ir teorētiski pamatota apakšgrupu izvēle no kopējās populācijas, t.i., koncentrēties uz tiem populācijas segmentiem, no kuriem iespējams iegūt pēc iespējas pilnīgāku informāciju par interesējošo tēmu.…

Author's comment
Work pack:
GREAT DEAL buying in a pack your savings −4,48 €
Work pack Nr. 1127370
Load more similar papers

Atlants

Choose Authorization Method

Email & Password

Email & Password

Wrong e-mail adress or password!
Log In

Forgot your password?

Draugiem.pase
Facebook

Not registered yet?

Register and redeem free papers!

To receive free papers from Atlants.com it is necessary to register. It's quick and will only take a few seconds.

If you have already registered, simply to access the free content.

Cancel Register