Pirmā grāmata – Aforismi par dabas interpretāciju un par cilvēka varu.
1. Cilvēkam ir svarīgi saprast pasaules struktūru un kārtību. Kārtība pastāv starp visiem dabas elementiem. Notikumu cēloņi nav saprotami. Sakarības starp lietām kā likums, kas valda pasaulē. Dabā vienas lietas cēlonis cilvēkam ir kā noteikums.
„Cilvēks, dabas kalps un dabas tulks, var veikt un saprast tiktāl, ciktāl viņš ar domāšanu vai praktiskajā darbībā saskatījis dabā valdošo kārtību.” [I, 33.lpp.]
„Par to, kas jau izgudrots, vairāk jāpateicas nejaušībai un pieredzei.” [VIII, 34.lpp.]
2. Cilvēks pasaulē ir atklājis tikai pašas elementārākās lietas, uz kuru pamata veidojās pārējie atklājumi. Daba ir daudz daudzveidīgāka. Lai atklātu ko jaunu, jāmeklē jauni pamati.
3. Siloģismā ir viena vispārēja premisa. Jo svarīgāk ir zināt par konkrēto un atsevišķo. Konkrētas lietas raksturo ar konkrētu īpašību. Vārdiem nav nozīmes, jo tie neko neattēlo.
„Siloģisms sastāv no premisām, premisas no vārdiem, vārdi ir jēdzienu simboli.” [XIV, 35.lpp.]
Visi A ir B
Šis X ir A <- centrālais jautājums (vidējā aksioma)
Šis X ir B
4. Parastās aksiomas ir kļūdainas, jo izmanto parasto indukciju. Nepieciešama cita veida indukcija. Tāpēc ir divi veidi, kā meklēt un atklāt patiesību. Parastā indukcija vērsta no sajūtām uz faktiem, bet jaunā indukcija vēršas uz to, ka prātam vajadzīgi vispārinājumi, lai visu izskaidrotu.
„Viens ceļš no sajūtām un atsevišķiem faktiem ved tūlīt pie pašām vispārīgākajām aksiomām.[..] Ejot otru ceļu, aksiomas tiek izsecinātas.[..] Tas ir patiess ceļš, bet līdz šim vēl neizmēģināts.” [XIX, 36.lpp.]
…
