Fricis Brīvzemnieks ir viens no spilgtākajiem latviešu folkloristiem. Viņa devums folkloristikas attīstīšanā ir ļoti nozīmīgs jau tajā apstāklī, ka ļoti liela daļa no folkloras darbiem ir viņa savākti un radīti. Strādādams ne tikai folkloristikas jomā, bet arī publicistikā, būdams dzejnieks, tulkotājs, skolotājs un izglītības darbinieks, Fricis Brīvzemnieks piederēja latviešu nacionālās inteli»ences pirmajai paaudzei, un tieši viņam bija raksturīga šāda darbu sazarotība.
Fricis Brīvzemnieks ir dzimis 1846. gada 1. novembrī Kurzemē, Rokaižu krogā netālu no Aizputes. Patiesībā šis krogs nemaz nepiederēja viņa ģimenei, jo tēvs, būdams pēc amata seglinieks, to nomāja. Viņa dzimtas īstais uzvārds ir Treilands, jo kļūstot par vācu draudzes locekli, dzimtas uzvārds rakstīts “Treuland”. Tas daļēji bija tāpēc, ka viņa māte bija pēc tautības vāciete. Viņa bija ļoti labi pazīstama vārdotāja un nelaimē nokļuvušo labdare, un audzināja mazo Frici īstenu tautas tradīciju un tautas dziesmu garā. Tomēr viņa bērnību pārtrauc kāds ļauns brīdis - viņa māte mirst no holēras sērgas, kas tajā laikā plosījās Lejaskurzemē un paņēma daudzas dzīvības. Tieši šis smagais pārdzīvojums piesaista F.Brīvzemnieku vēl ciešāk pie vecmāmiņas, kura tad arī vada mazdēlu tālāk pa dzīves ceļiem. Lai arī Friča Brīvzemnieka tēvs bija rosīgs un čakls cilvēks, tomēr viņam neizdodas tikt pie lielas bagātības, kas arī neļauj F. Brīvzemniekam izglītoties tālākās skolās. Tomēr viņš beidz Aizputes apriņķa skolu un no jaunlatviešu radītā laikraksta “Pēterburgas Avīzes” uzzina par Gorku mērniecības skolu Mogiļevas guberņā. Viņu piesaista fakts, ka tur maksā stipendiju labākajiem skolniekiem. Tādēļ arī viņš dodas uz turieni, iekļūst skolā un cītīgi mācās, lai saņemtu stipnediju, kas arī vainagojas panākumiem. Lai arī stipendija nodrošina tik vien kā trūcīgu iztiku, tomēr tā ļauj mācīties. Skolu F. Brīvzemnieks pabeidz 1866. gadā un saņem norīkojumu darbam Mērniecības kantorī Maskavā.…
