Ķermeņus, kuri apkārtējā telpā izstaro gaismu, sauc par gaismas avotiem. Dabā ir bezgala daudz gaismas avotu, visdažādākos gaismas avotus radījis cilvēks. Gaismas avotus iedala dabiskajos gaismas avotos un mākslīgajos gaismas avotos.
Dabiskie gaismas avoti ir Saule, zvaigznes, zibens, ziemeļblāzma, jāņtārpiņi u.c.
Mākslīgie gaismas avoti ir iekārtas, kas dažāda veida enerģiju pārvērš optiskā starojuma enerģijā. Mākslīgie gaismas avoti ir, piemēram, kvēlspuldzes un lāzeri.
Daudzos gadījumos gaismas avoti ir ķermeņi, kas sakarsuši līdz augstai temperatūrai. Tādi ir elektrisko spuldžu kvēldiegi, elektriskā loka lampas, arī Saule un zvaigznes. Šādus gaismas avotus sauc par termiskajiem gaismas avotiem jeb termiskajiem starotājiem. Termiskā starotāja intensitāti galvenokārt nosaka spīdošā ķermeņa temperatūra.
Taču ir arī tādi gaismas avoti, kas izstaro gaismu neatkarīgi no ķermeņa temperatūras. Daudzas organiskās vielas spīd oksidēšanās procesā. Ir vielas, kuras spīd, ja tās apstaro ar elektronu plūsmu, rentgenstariem vai gaismu. Gaismas avotus, kas izgatavoti no šādām vielām, sauc par luminiscentajiem gaismas avotiem. Luminiscentie gaismas avoti ir, piemēram, gāzizlādes spuldzes, oscilogrāfu un televizoru ekrāni, gāzizlādes caurules ar retinātu gāzi u.c. Šo gaismas avotu starojumu, arī jāņtārpiņu, dziļūdens zivju mirgošanu, sauc par luminiscenci.…