Galda bietes (Beta vulgaris L.) ir divgadīgi balandu dzimtas (Chenopodiaceae) augi. To dzimtene ir Vidusjūras piekraste. Pirmajā augšanas gadā veido lapu rozeti un saknes paresninājumu, bet otrajā - stublāju un ziedus. Saknes miza parasti ir tumši sarkanā krāsā, bet var būt arī oranža, arī mīkstums biežāk ir sarkans ar vairāk vai mazāk izteiktiem baltiem vai gaiši sarkaniem gredzeniem, bet atsevišķām šķirnēm mīkstums ir dzeltens. Galda biešu saknes forma variē no plakanas, apaļas līdz cilindriskai. Lapas ir veselas, gan gaiši, gan tumši zaļas, ar vairāk vai mazāk izteikto antociāna krāsojumu. Lapu kāti ir gari, lapas plātne lancetveida vai iegareni olveida, spīdīga.
Biete satur A, B1, B2, B3, B5, B6, B7, C, E vitamīnus, nikotīnskābi un folskābi. Biete ir arī bagāta ar tādiem mikroelementiem kā dzelzs, kalcijs, kālijs, magnijs, fosfors un cinks. Turklāt biete satur betanīnu, vielu, kura aktivizē lipīdu apmaiņu aknās un samazina asinsspiedienu.