Pirmais pasaules karš tiek iedalīts vairākos posmos. Pastāv dažādi šo posmu sadalījumi, taču populārākais no tiem Pirmo pasaules karu dala trīs posmos- pirmais posms no 1914-1915.gadam, otrais posms no 1915-1917.gadam un trešais posms no 1917.gada-kara beigas.
Pirmais posms (1914.-1915.g.)
Pirmais Pirmā pasaules kara posms ilga no 1914. līdz 1915. gadam un tas ir kara pats sākums, kas savā būtībā galvenokārt iezīmējas ar valstu mobilizāciju. Ap 1914.gadu konfrontācija starp Vāciju un Austroungāriju no vienas puses un ar Antanti no otras bija kļuvusi pavisam nopietna. Par kara tiešo cēloni uzskatāma ir Franča Ferdinanda, Habsburgu dinastijas troņmantnieks, Austrijas erchercoga slepkavība 1914.gada 28.jūnijā. Atentātu veica serbu terorists. Pēc šī gadījuma Austrija 23.jūlijā uzstādīja Serbijai ultimātu ar 11 prasībām, uz ko Serbija atbildēja, ka kategoriski noraidīta ir tikai viena prasība un piecas viņi ir ar mieru izpildīt pilnībā. Taču austrieši paziņoja, ka serbu atbilde ir neapmierinoša un pārtrauca jebkādus diplomātiskos sakarus ar Serbiju un izsludināja daļēju mobilizāciju. Taču arī serbi sagatavojās jau pirms tam- viņi izsludināja mobilizāciju jau trīs stundas pirms atbildes nosūtīšanas. 1914.gada 28.jūlijā Austrija Serbijai pieteica karu. Tajā pašā dienā cars izsludināja daļēju mobilizāciju, kas bija vērsta pret Austriju, jo Serbija bija Krievijas sabiedrotā Balkānos. 30.jūlijā Krievijas ārlietu ministrs Sazanovs un armijas virsnieki pierunāja caru Nikolaju II mobilizēt visus militāros spēkus ne vien pret Austriju, bet arī pret Vāciju. Vācija uzstādīja Krievijai ultimātu ar lūgumu pārtraukt mobilizāciju. Kad šī prasība tika ignorēta, Vācija pieteica karu Krievijai. 3.augustā Vācija pieteica karu arī Francijai un tajā pašā dienā, īstenojot Šlīfena plānu, iebruka Beļģijā.…