Terminoloģija garīgās attīstības traucējumu apzīmēšanai Latvijā, pagājušā gadsimta laikā ir daudzkārt mainījusies. Lai apzīmētu bērnus ar dažādā attīstības novirzēm, tika lietoti tādi apzīmējumi kā : defektīvie bērni, anomālie bērni, dzīves pabērni, rūpju bērni. Patlaban pieņemts termins- bērni ar garīgās attīstības traucējumiem. Angliskā variantā tas varētu būt: mental subnormality, mental retardation, mental deficiency, feeblemindedness, amentia, u.c.
Latvijā par garīgi atpalikušu uzskata bērnu, kam psihiskās darbības ainā centrālo raksturojumu ieņem stabili, izteikti un neatgriezeniski intelektuālās darbības traucējumi, kas radušies organisku galvas smadzeņu darbības traucējumu rezultātā. Jēdziens garīgā atpalicība ietver sevī daudz pataloģiju veidu, kas galvenokārt izpaužas izziņas sfēras nepietiekamā attīstībā.
Psihometrijā ( psiholoģijas nozare, kurā cilvēka psiholoģiskās īpašības mēģina raksturot ar kvantitatīviem lielumiem) garīgo atpalicību mēra atkarībā no intelektuālās sfēras traucējumiem. Tiek izmantoti intelekta testi- Vekslera, Stanforda- Binē u.c. Testu rezultāts parasti izteikts kā IQ- intelekta koeficients. Vidējais IQ lielums statistiski reprezentatīvai cilvēku grupai ir 100.…