Garīgums pasaules un latviešu pedagoģijas klasiķu darbos

Garīgums

Šim jēdzienam ir dažādas izpratnes.

Manuprāt, primārā ir saistība ar Garu, ar Svēto Garu un tā darbības lauku, ar cilvēka garu, kas, pēc kristīgās mācības, ir cilvēka dziļākā un augstākā daļa.

Garī­gumu var skaidrot arī pretstatā materiālajam, miesīgajam, pretstatā dzīvei un – pretstatā realitātei.

Mēdz arī teikt, ka garīgums ir kaut kas tāds abstrakts, “gaisā parauts” un atšķirts no realitātes.

Vēl jēdzienam ir arī ētiskais konteksts: par garīgu cilvēku mēdz saukt cilvēku, kam ir augstas ētiskas vērtības, morāle.



Apgaismība ir iziešana no nepilngadības, kurā cilvēks atrodas pats savas vainas dēļ. Nepilngadība ir nespēja lietot savu sapratni bez cita vadības. Šī nepilngadība pastāv paša vainas dēļ, jo tās cēlonis ir nevis sapratnes trūkums, bet gan izšķiršanās un drosmes trūkums lietot sevi bez cita vadības.
Sapere aude!
Esi drosmīgs lietot paša sapratni! - tāda, lūk, ir apgaismības devīze.

Piezīme: © Tulkojums latviešu valodā, Igors Šuvajevs
Citēts no Imanuels Kants “Kas ir apgaismība?”
R:Zvaigzne ABC…