Magnētiskos azimutus izmanto, risinot dažādus praktiskus uzdevumus, jo tos ir samērā ērti noteikt, izmantojot vienkāršas ierīces, kuru galvenā sastāvdaļa ir magnētiskā šautriņa. Tādas ierīces ir kompasi un busoles.
Magnētiskā deklinācija mainās līdz ar novērojumu vietas maiņu. Punktus ar vienādām, uz vienu laika posmu attiecinātām deklinācijām var savienot ar nepārtrauktām līnijām- izogonām. Izogonu kartes sastāda pēc magnētiskiem uzmērījumiem, bet tās savukārt var -izmantot deklinācijas aptuvenai noteikšanai dotajā punktā.
Par direkcionālo leņķi sauc horizontālo leņķi, kuru skaita pulksteņa rādītāju kustības virzienā no ass meridiāna vai tam paralēlas līnijas ziemeļu virziena jeb no koordinātu sistēmas x ass pozitīvā virzienā līdz dotam virzienam.
Direkcionālie leņķi var būt no 0° līdz 360°. Līnijas MN direkcionālo leņķi sauc par tiešo direkcionālo leņķi aMN , bet līnijas NM- par pretējo direkcionālo leņķi a’NM .
Starp tiešo un pretējo direkcionālo leņķi pastāv sakarība:
a' = a ± 180°.
Lietojot orientēšanai direkcionālos leņķus, par meridiānu tuvināšanos sauc leņķi y, ko veido īstais (ģeogrāfiskais) meridiāns ar ass meridiānam paralēlu līniju.
Meridiānu tuvināšanās var būt pozitīva, ja punkta īstais
meridiāns atrodas pa labi no ass meridiāna (+y), un negatīva ja punkta īstais meridiāns atrodas pa kreisi (-y). (skat.2.att)…