Ģeomorfoloģijas definīcija, saturs, uzdevumi un iedalījums

Ģeomorfoloģija (no grieķu gē – zeme, morphē – forma, logos – mācība) ir zinātne, kas pēta Zemes virsas reljefu, tā izcelšanos, attīstības likumības, izplatību un īpašības. Ar terminu reljefs apzīmē Zemes virsmas nelīdzenumu – pacēlumu un iedobumu kopumu. Šo nelīdzenumu lielums (augstumu svārstības) var būt visai dažāds – no vairākiem tūkstošiem metru līdz dažiem centimetriem. Tā kā reljefs rodas Zemes garozu veidojošu materiālu pārvietošanās rezultātā, ko izraisa iekšējie un ārējie spēki, tad ģeomorfoloģija pēta arī šo materiālus (iežus), kuri piedalās reljefa uzbūvē.
Mūsdienu ģeomorfoloģija risina šādus galvenos uzdevumus:
1.pēta atsevišķu teritoriju reljefa formu īpatnības, lielumu un izvietojumu telpā;
2.pēta reljefa formu izcelšanos un attīstības vēsturi, t.i., reljefa izmaiņu secību iekšējo un ārējo faktoru ietekmē (morfoģenēze);…