Dozējot zāles vecākiem pacientiem jāņem vērā šādi faktori:
1.Samazinās albumīnu līmenis serumā, tādēļ pieaug nesaistītās zāļu vielas koncentrācija asinīs.
2.Samazinās ūdens daudzums organismā, tādēļ samazinās arī ūdenī šķīstošo zāļu vielu izplatīšanās tilpums organismā, to koncentrācija asinīs pieaug.
3.Pieaug tauku daudzums organismā, tādēļ pieaug arī taukos šķīstošo vielu distribūcijas dziļums, šo vielu aktivitāte var samazināties, bet, tām lēnām atbrīvojoties no depo taukaudos, ilgi saglabājas to pēcdarbība (īpaši CNS nomācošajām zāļu vielām).
4.Samazinās aknu apasiņošana (ateroskleroze, samazināts sirds minūtes tilpums, sirds mazspēja) un aknu spēja atjaunot savas funkcijas pēc to bojājuma (alkohols, hepatīts u.c.), tādēļ būtiski samazinās aknu spējametabolizēt zāļu vielas, īpaši cieš 1. fāzes metabolisms. Ļoti uzmanīgi ir jādozē zāļu vielas, kuras tiek metabolizētas galvenokārt aknās, īpaši, ja nesen ir pārslimota aknu slimība. Taču ne visām zāļu vielām ir raksturīga vienāda metabolisma palēnināšanās, pieaugot pacienta vecumam.
5.Samazinās nieru izvades funkcijas (samazinās to apasiņošana, funkcionējošo neironu skaits un kopējā masa), tā rezultātā būtiski pieaug daudzu zāļu vielu eliminācijas pusperiodi. Daudzām zāļu vielām tiek uzrādītas devas, kādas lietojamas pavājinātas nieru funkcijas gadījumā. Kā nieru funkciju rādītājs, lai noteiktu piemērotu zāļu devu, tiek izmantots kreatinīna klīrenss. To 40 – 80 gadu veciem pacientiem aptuveni var aprēķināt šādi:
Kreatinīna klīrenss(ml/min) = (140-vecums) x (svars,kg) / 72 x seruma kreatinīns (mg/dl)
Sievietēm rezultātu reizina ar 0.85
Tomēr 1/3 vecāko pacientu nieru funkcijas ir normālas, tādēļ vadoties pēc šīs formulas, aprēķinātā zāļu deva tiem būs par mazu. Lai precīzi novērtētu atsevišķa indivīda nieru funkcijas, ir jāmēra kreatinīna klīrenss 12-24 stundu garumā.…
