1. Sociālie institūti.
Sociālie institūti ir īpaši izgudrotas vai stihiski izstrādājušās sociālo lomu un statusu sistēmas, kas atrisina indivīdu vai sabiedrības problēmas un īsteno kādas pamatvērtības. Viens no šādiem institūtiem ir ģimene.
Ģimeni pēta vairākas zinātnes – filozofija, socioloģija, sociālā psiholoģija un demogrāfija.
Pamata šķirība starp filozofijas un socioloģijas metodoloģisko ievirzi ir šāda: filozofija ģimeni aplūko kā valsts elementārdaļiņu, turpretī socioloģija ģimeni pēta kopsakarā ar sabiedrību
( 2.gramata.104.lpp)
2. Ģimenes definīcija.
Ģimene ir viens no sabiedrības locekļu sabiedrības formām, kura vienā veselumā apvieno realitātē nošķirtas cilvēces „elementārdaļiņas” – sievieti, vīrieti un bērnus. Dažādiem laikmetiem, sabiedrībām un kultūrām raksturīgi dažādi ģimenes tipi. (3.gram.83.lpp)
3.Ģimenes tipoloģija.
Ģimenes tipoloģija ir ģimenes dalījums attiecībā uz to, kam pieder ģimenē vara – jo katrā sabiedrībā, kultūrā varas sadalījums ir atšķirīgs, piemēram, kāda kultūrā vai sabiedrība ara var piederēt tikai vīrietim vai gluži otrādi tikai sievietei, bet ir kultūras kurās ģimenes locekļiem ir vienlīdzīgi vara. Vēl ģimeni iedala pēc struktūras(lieluma) ir gan lielās ģimenes, gan nukleārās(mazās) ģimenes.
3.1. Pēc varas sadalījuma:
1. Autoritārā ģimene – ir ģimene, kurā vara ir plašāka nekā pārējiem ģimenes locekļiem.
a) Ir patriarhālā ģimene - tēvam (vectēvam) ir vairāk vai mazā absolūta vara pār sievu un neprecētām meitām, dēliem, to sievām un bērniem.
…
