Glaukoma ir optisku neiropatiju slimību grupa ar tipiskiem redzes lauka defektiem, kuras galvenais riska faktors ir paaugstināts intraokulārais spiediens.
Glaukoma ir slimība, kas, neadekvāti ārstēta, rada pilnīgu aklumu.
Acs intraokulāro spiedienu nosaka līdzsvars starp intraokulārā šķidruma producēšanos un atteci.
Acs intraokulāro šķidrumu producē ciliārais ķermenis, tas nonāk mugurējā kamerā, tad cauri zīlītei nokļūst priekšējā kamerā un pa atteces ceļiem acs priekšējās kameras kaktā ieplūst venozajā sistēmā.
Acs intraokulārā šķidruma producēšanās notiek aktīvā un pasīvā veidā. Aktīvu sekrēciju (80%) nodrošina ciliārā ķermeņa izaugumu daļas epitēlijs. Šo procesu ietekmē dažādi enzīmu sūkņi, īpaši svarīgs ir kālija un nātrija jonu sūknis. Aktīva sekrēcija nav atkarīga no intraokulārā spiediena lieluma. Pasīvā sekrēcija (20%) notiek ultrafiltrācijas un difūzijas veidā.
Intraokulārā šķidruma attece notiek pa īstajiem atteces ceļiem jeb trabekulām (90%) un pa uveosklerāliem atteces ceļiem (10%).
Priekšējā kamera (camera oculi anterior) ir telpa, ko no priekšpuses norobežo radzenes mugurējā virsma, bet no mugurpuses - varavīksnes priekšējā virsma un lēcas priekšējā kapsula. Priekšējās kameras dziļums ir 3,0 - 3,5 mm. Vietu, kur radzene pāriet sklērā un varavīksnene ciliārķermenī, sauc par priekšējās kameras kaktu. Tā virsotnē atrodas balstaudi -korneosklerālā trabekula.
Trabekula veido sklerālā venozā sinusa jeb Šlemma kanāla iekšējo sienu. Tā ārējo sienu veido sklēra. Korneosklerālā trabekula kopā ar Šlemma kanālu ir galvenais intraokulārā šķidruma atteces ceļš - acs drenāžas sistēma. No Šlemma kanāla radiāli atiet desmitiem kanāliņu, kas anastomozē ar asinsvadu tīklu, bet pēc tam kā vv. vorticosae iziet cauri sklērai un ieplūst episklerālās un konjunktīvās vēnās.
Mugurējās kameras (camera oculi posterior) priekšējo sienu veido varavīksnenes virsma un ciliārķermenis, kas producē acs intraokulāro šķidrumu, bet mugurējo - lēcas mugurējā kapsula un stiklveida ķermeņa membrāna. Tās dziļums ir 0,01-1,0 mm.…
