Vācu tautības latviešu rakstnieks un valodnieks. Dzimis mācītāja ģimenē 1714. gada 27. augustā toreizējā Kurzemes hercogistē (tagad Daugavpils rajona Laši). Dzimtas saknes Latvijā nāk no 1633. gada, kādam Kortam Stendersam ieceļojot no Braunšveigas hercogistes Vācijā, kur, pēc dažiem avotiem, ienācis no to laiku Nīderlandes (šodien Brabantes province Beļģijā). Arī uzvārda cilme tuvāka flāmu valodai nekā vācu, un šodienas Briseles telefonu grāmatās var atrast uzvārdu Stenderss. Pirmās zinības guvis privātskolā Subatē, tad teoloģijas studijas Jēnas un Halles universitātēs, apgūstot arī filosofijas kursu. Augstskolas nav beidzis, paliekot bez akadēmiskā grāda.
Darba gaitu sākumā mājskolotājs Grothusa muižā Lielbērstelē, tad (1742. – 1744. g.) Jelgavas pilsētas skolas pārziņa palīgs, vēlāk mācītājs Lindes – Birzgales draudzē, no 1753. gada Žeimē Lietuvā, kur veic pirmo literāro darbu, latviskojot vācu dzejnieka B. H. Bronkesa odu „Rāms laiks pēc pērkona briesmas” (izdota 1753. gadā Kēningsbergā). No 1759. gada Vācijā – Braunšveigas hercogvalstī – bijis Kēnigsluteras reālskolas rektors, tur iespiesta viņa sagatavotā latviešu gramatika ar vārdnīcu (izdota vēlreiz 1783. gadā – ar vārdnīcu 1789. gadā Jelgavā) – grāmatas, kuras ilgāku laika posmu bija plašākie darbi par latviešu valodu.
Seko bezdarba brīdis, līdz G. F. Stenderu 1763. gada maijā Hamburgā atrod novadnieks A. Korfs un izgādā ģeogrāfijas pasniedzēja vietu Kopenhāgenā, kur izgatavojis divus globusus Dānijas karaļa Frederika V galmam un piedalījās zinātniskā konkursā par garuma noteikšanu uz jūras. Diemžēl valstī notiek zināmas politiskās izmaiņas un saimniecības lejupslīde, atstājot arī G. F. Stenderu bezdarbniekos.
Pēc A. Korfa padoma devies darba meklējumos uz Pēterburgu (1765. g.), taču darba piedāvājumu Zinātņu akadēmijā nesaņem. Acīmredzot divu iemeslu dēļ: rit ķeizarienes Katrīnas II pirmie valdīšanas gadi, kad mēdz „greizi” skatīties uz Bīrona laikabiedriem un kurzemniekiem, turklāt Stenderam nebija zinātniskā grāda
…
